Muzeja ēkas vēsture

Latvijas Sporta muzeja ēka iekļaujas Vecrīgas dienvidu daļā – Alksnāja ielas 5, 7, 8, 11, 14 un Vecpilsētas ielas 9 kopējā apbūvē, ko veido 16.–19. gs. dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss. Līdz ar sporta muzeja darbības uzsākšanu 1990. gada 1. janvārī, tika iegūtas telpas Vecrīgā, Alksnāja ielā 7/9. Līdz mūsu dienām ēkas savā pirmatnējā izskatā nav saglabājušās, jo piedzīvojušas gan ugunsgrēkus, gan pārbūves, nolūkā mainīt to izmantošanu.

Veicot zemes darbus un vēsturisko izpēti ēku pagrabos un apkārtnē, tika atklātas vienas no vissenākajām guļbaļķu apbūves atliekām Rīgā. Citi atradumi liecināja, ka šajā vietā varēja būt sens tirgus laukums. Nedaudz tālāk līdz pat 17. gs. vidum atradās pilsētas viduslaiku mūris. Saglabājušās arī ķieģeļu apbūves atliekas, kas varētu būt attiecināmas uz 14. gs.. Kopš 16. gs. vidus koka apbūvi nomainījušas akmens dzīvojamās mājas, kuras nopostījis ugunsgrēks. Šo ēku pamatu un pagrabu sienu fragmenti saglabājušies patreizējās ēkās, kas celtas 17. gs. – laikā kad uzplauka Rīgas tirdzniecība un preču tranzīts.

Pirmo reizi rakstos ēka nr. 7 minēta 1660. gadā. Tā izmantota kā noliktava. 17. un 18. gs. ēka piederējusi tirgotājiem Dreilingam un Cimmermanim, bet 20. gs. 30. gados – R. Hafenbergam. Namam saglabājies kravas celšanas mehānisms – grieztuve, bet virs noliktavas ozolkoka vārtiem atrodas cilnis ar putna atveidojumu, kas satvēris zivis. Šādas zīmes agrākos laikos kalpojušas gan kā noliktavas īpašnieka piederības apliecinājums, gan kā adrese, jo 17. gs. Rīgas nami vēl nebija numurēti.

Ēka nr. 9 celta 17. gs. un līdz 19. gs. kalpojusi kā dzīvojamā ēka. No 1849. gada līdz 1856. gadam pārbūvēta par noliktavu. Vēlāk tā piederēja Ebreju lūgšanas namam. Šim namam saglabājies ieejas portāla fragments. Abu ēku zelmeņos iemūrēti dzelzs enkuri un krusti.

Ēku renovāciju un restaurāciju no 1987. gada līdz 1992. gadam veica Polijas firma PKZ, pārbūvējot tās vairāk kā par 85–90%. Pārbūvē ēkas ieguva funkcionālu veselumu. 1992. gada 7. februārī muzejs pārcēlās uz telpām Alksnāja ielā 7/9. 1992.–1993. gadā tika atjaunotas īpašuma tiesības uz abām ēkām to likumīgajiem īpašniekiem. Latvijas Sporta muzejs turpmāk īrēja telpas abās ēkās.

Kopš 2001. gada muzejs turpina savu darbību tikai vienā ēkā – Alksnāja ielā 9.

Informāciju sagatavoja:
Rita Apine, Latvijas Sporta muzejs
15.10.2008.