Sporta kultūras mantojuma apgūšana, jaunu zināšanu radīšana un izplatīšana par Latvijas sportu no organizētā sporta pirmsākumiem līdz mūsdienu modernā sporta daudzveidībai – nolūkā izglītot sabiedrību, īpaši jaunatni, stiprināt nacionālo pašapziņu un identitāti, iedvesmot indivīdu un radīt vēlmi iesaistīties sporta aktivitātēs, sekmējot veselas, radošas, brīvas, atbildīgas sabiedrības veidošanos.
Ideja par sporta muzeja veidošanu radās jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad pazīstamais cirka mākslinieks un juvelieris Kārlis Vītoliņš (1872.–1953.) savas sporta gaitās izcīnītās balvas un riteņu kolekciju dāvāja Voldemāram Šmidbergam (1893.–1975.)
Latvijas Sporta muzeja ēka iekļaujas Vecrīgas dienvidu daļā – Alksnāja ielas 5, 7, 8, 11, 14 un Vecpilsētas ielas 9 kopējā apbūvē, ko veido 16.–19. gs. dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss. Līdz ar sporta muzeja darbības uzsākšanu 1990. gada 1. janvārī, tika iegūtas telpas Vecrīgā, Alksnāja ielā 7/9. Līdz mūsu dienām ēkas savā pirmatnējā izskatā nav saglabājušās, jo piedzīvojušas gan ugunsgrēkus, gan pārbūves, nolūkā mainīt to izmantošanu.
