Jūnijs, 2018 - Lodes grūdēja Jāņa Bojāra Eiropas meistarsacīkšu sudraba medaļa, 1982

Jānis Bojārs (dzimis 1956. g.) karjeras laikā kļuva par Latvijas titulētāko lodes grūdēju. Ar sportu sāka nodarboties 20. gs. 60. gadu beigās, sākumā izmēģinot spēkus dažādās vieglatlētikas disciplīnās – šķēpmešanā, trīssoļlēkšanā, augstlēkšanā, astoņcīņā un citos veidos. Tomēr lielākos panākumus guva savā kroņa disciplīnā – lodes grūšanā, prasmes apgūstot Kurmāles astoņgadīgajā internātskolā (treneris Dainis Lodiņš), Murjāņu sporta internātskolā (treneris Aldis Teteris) un sporta biedrībā „Vārpa” (treneris Vitālijs Umbraško).

LSM 12.178 Large MediumNo Latvijas PSR jaunatnes rekordista J. Bojārs kļuva par daudzkārtēju Latvijas PSR rekordistu un čempionu. 1978. gadā sasniedza savu pirmo rekordu un turpmāko gadu laikā pārspēja šo rezultātu vēl 16 reizes. Jānis Bojārs joprojām ir Latvijas rekorda īpašnieks lodes grūšanā ar rezultātu – 21,74 m, kuru sasniedza 1984. gadā – pirms 34 gadiem!

1982. gada 9. septembrī Grieķijas galvaspilsētā Atēnās Jānis Bojārs guva savu pirmo lielo panākumu starptautiskajā arēnā, izcīnot sudraba medaļu lodes grūšanā XIII Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā. Pirmajos mēģinājumos viņš bija noskaņots kaujinieciski: uzvarēt iespējams, un es pacentīšos uzvarēt. Tomēr Eiropas meistarsacīkšu prognozes attaisnojās. Nepārspēts līderis palika pasaules rekordists Udo Beijers (VDR), raidot lodi 21,50 m tālumā. J. Bojārs savā labākajā mēģinājumā sasniedza 20,81 m un saņēma ne mazāk vērtīgo sudraba medaļu.
Medaļas aversā attēlota uzvarētāja godināšana – vainaga uzlikšana sportistam uz galvas. Savukārt reversā redzams Atēnu stadions, virs tā meistarsacīkšu emblēma – skrejceļš ar putnu un puslokā uz apmales sacensību nosaukums grieķu valodā: “XIII ΕΥΡΩΠΑΪΚΟ ΠΡΩΤΑΘΛΗΜΑ ΑΘΛΗΤΙΣΜΟY”. Zem stadiona atveida norādīta sacensību norises vieta un gads: “AΘHNA '82“. Medaļu rotā arī lentīte Grieķijai raksturīgajās krāsās – debess zilā un baltā.
Jāņa Bojāra iespaidi par meistarsacīkstēm publicēti laikrakstā “Sports”:
“Rezultāts varēja būt augstāks. Turklāt es skaidri zinu, kur tas palika. Vispirms – pieredzes trūkumā... Pirmo reizi mūžā nācās startēt stadionā, kura tribīnēs mutuļo astoņdesmittūkstoš kaislību. Sajūta, ka uz tevi noraugās tik daudz acu, jau vien ir diezgan baigi, kur tad vēl neaprakstāmais troksnis... Otrkārt – karstums. Atēnās temperatūra svārstījās starp 30 un 40 grādiem, bez tam tur ir neparasti sauss gaiss. Mēle mutē kā izkaltusi lapa... Dienas pirms sacensībām šķita bezgala garas... Istabās nebija televizoru, radio atskaņoja tikai grieķu tautas mūziku, kas sākumā patika gluži labi, taču drīz vien – kā viss, ko pasniedz nepārtraukti un lielās devās. Guli, kaujies ar savām domām un jūti, kā tās saēd nervus... Pēc sacensībām mūs aizveda ekskursijā uz Akropoli, parādīja arī citas ievērojamākās vietas pilsētā. Iespaidīgs bija jaunais stadions, kuru paši grieķi jau tagad dēvē par olimpisko, kaut gan olimpiskās spēles tur rīkot iecerēts tikai pēc 14 gadiem”.

IMG 2399 IMG 2404

Pēc izcīnītās Eiropas sudraba medaļas turpinājās Jāņa Bojāra lielo panākumu laiks. Augstāko sasniegumu sarakstā ierakstāms divkārtējā Eiropas čempiona tituls telpās (1983, 1984), Pasaules čempionāta 5. vieta (1983) un pasaules čempionāta telpās 3. vieta (1985). Viņš ir daudzkārtējs PSRS čempionātu uzvarētājs un godalgotu vietu ieguvējs, PSRS Bruņoto spēku un VIII PSRS Tautu vasaras spartakiādes čempions, kā arī daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs un laureāts. Šādus panākumus nav sasniedzis neviens cits Latvijas lodes grūdējs.

LSMp 2618 Medium Šī gada 5. jūnijā, izcilais sportists devās mūžībā.
2014. gadā Latvijas Sporta muzejs saņēma brīnišķīgu dāvinājumu. Latvijas Vieglatlētikas savienība (sadarbībā ar SIA „LDz Cargo” atbalstu) dāvināja muzejam visas Jāņa Bojāra karjeras laikā izcīnītās medaļas un balvas. Daļa no tām būs apskatāmas muzeja jaunajā ekspozīcijā