Lielākās boksa kolekcijas Latvijā veidotājam Ilgonim Urstiņam – 90

2024.gada septembrī atceramies bokseri, boksa tiesnesi un boksa relikviju kolekcionāru Ilgoni Urstiņu (1934.gada 7.septembris – 1992.gada 1.marts).

1953. gadā I.Urstiņš sāka nodarboties ar boksu. Pēc pirmās uzvaras Rīgas meistarsacīkstēs iesācējiem (1953) līdz ar diplomu un balvu – mazu sudraba kausu, viņš saņēma arī pazīstamā padomju boksera Nikolaja Koroļova grāmatu “Ringā”.

 Ilgonis Urstiņš (foto no Sintijas Polačenko arhīva)

I.Urstiņš, pēc Rīgas 6.vidusskolas absolvēšanas iestājās Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Studiju gados nodarbojās ar basketbolu, skriešanu, peldēšanu, futbolu un hokeju, tomēr par viņa sirdslietu kļuva bokss. Institūta un Rīgas čempions, kā arī par republikas meistarsacīkšu godalgoto vietu ieguvējs boksā, tas bija I.Urstiņš. 1957. gadā viņš sāka tiesāt boksa cīņas. 1976. gadā ieguva Vissavienības kategorijas tiesneša kvalifikāciju. Līdz 1987. gadam ringā aizvadīja 1760 cīņas. Viņš bija Rīgas Boksa federācijas tiesnešu kolēģijas un Latvijas PSR Boksa federācijas aģitācijas un propagandas komisijas priekšsēdētājs.

Ar sporta piemiņas lietu kolekcionēšanu I.Urstiņš aizrāvās jau skolas gados- krāja pastmarkas ar sporta tematiku. Tā N.Koroļova grāmata, dažas boksam veltītas pastmarkas un paša sporta balvas vēlāk kļuva par topošās kolekcijas pirmajiem eksponātiem. Septiņdesmitajos gados viņš sāka krāt lietas, kuras bija saistītas ar boksu – afišas (no boksa sacensībām Latvijā, Eiropā, Olimpiskajiem turnīriem, pasaules profesionāļu čempionātiem); fotogrāfijas, vimpeļus; programmas, etiķetes, suvenīrus un talismanus, mākslinieku šaržus un gleznas; žurnālus un avīžu izgriezumus; sacensību protokolus; kausus un balvas, diplomus un medaļas; diapozitīvus un negatīvus; B.Zaķa uzņemtās dokumentālās filmas; vairākus tūkstošus nozīmīšu un vairākus simtus grāmatu dažādās valodās; sporta inventāru (galvassegu modeļi, gongi, boksa maisi, bumbieri, boksa cimdi) un sporta apģērbus un citus ar boksu saistītus priekšmetus.

Sākotnējā aizraušanās pārauga par nopietnu kolekcionēšanu.

Līdz 1990. gadam (kā liecina preses materiāli) bija sakrāts ap 33 000 eksponātu, kas saistīti ar Latvijas, Padomju Savienības un pasaules boksa vēsturi. Starp tiem Ž.Dzeņa, Ā.Graša, J.Kaca, J.Drengera, O.Kokina, S.Lavrinoviča, Kasija Kleja jeb Muhameda Ali, Teofila Stīvensona, N.Koroļova, S.Ščerbakova, L.Temurjana, N.Šteina, B.Galuškina, V.Bistrova un citu bokseru relikvijas.

Vēsturiskas ziņas par Latvijas meistariem, republikas un PSRS čempioniem, Olimpisko turnīru uzvarētājiem, boksa sacensību noteikumu izmaiņām u.c. faktiem tika apkopotas kladēs.

Kolekciju ar dāvinājumiem papildināja boksa veterāni, viņu radinieki, treneri, tiesneši, dažādu organizāciju pārstāvji, mākslinieki un žurnālisti u.c..

Liels daudzums muzeja eksponātu atceļoja uz Rīgu ar sportistu, tiesnešu, draugu un paziņu vai arī ar pasta starpniecību. Daļa eksponātu tika pirkti vai iegūti apmaiņas ceļā.

Materiāli sakārtoti glabājās Rīgā, Purvciemā – mātes Zentas Urstiņas privātmājā. 1982. gada 9. janvārī atklāja Sabiedrisko boksa vēstures muzeju. Nama fasādi greznoja iespaidīgs metālā veidots boksera tēls.

Muzejā notika jauno bokseru zvēresta nodošana, tikšanās pirms atbildīgām sacensībām, uzvarētāju godināšana, veterānu tikšanās, muzejā filmēti arī Latvijas TV sižeti.

Pēc I. Urstiņa nāves – 1992. gada 1. martā, rūpes par kolekciju uzņēmās viņa draugs Arvīds Jansons. Tomēr gadu gaitā daudzi kolekcijas eksponāti pazuduši.

2005. gada 17. maijā Latvijas Sporta muzejs kā dāvinājumu no I.Urstiņa meitas Sintijas Polačenko saņēma boksa vēstures kolekciju.

Laika posmā no 2006. gada janvāra līdz 2010. gada jūnijam papīra, ādas un pergamenta restauratore/meistare Ārija Ubarste restaurēja 322 kolekcijas priekšmetus – 295 fotogrāfijas, 14 diplomus un 13 afišas. Muzejā tika apstrādāti arī tie kolekcijas priekšmeti, kurus bija iespējams iekļaut krājumā bez restaurācijas.

Interesenti un pētnieki, kuriem būtu interese par I.Urstiņa kolekcijas materiālu izpēti tiek aicināti sazināties ar Latvijas Sporta muzeju un izmantot Latvijas muzeju kopkatalogu www.nmkk.lv