Vieglatlēte Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa

93474990 2907339376001571 5921518556851208192 n

18. aprīlī dzimusi dziedātāja, sportiste un pedagoģe Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa (18.04.1904 - 04.06.1983). Vieglatlēte – pirmā Latvijas sieviete Olimpisko spēļu dalībniece (IX Amsterdamas Olimpiskās spēles, 1928). 33 reizes bijusi Latvijas meistare un 52 reizes labojusi Latvijas rekordus 9 vieglatlētikas disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā).

Pasaules rekordiste lodes grūšanā un šķēpa mešanā, metot vīriešu 800 g smago šķēpu (1925, Varšava), lodes grūšanā (1927, Vācija), pieccīņā (1927, Varšava). Taču IAAF šos rekordus netika oficiāli reģistrējusi. Izglītojusies LTU Fiziskās audzināšanas institūtā. Beigusi Fiziskās audzināšanas augstskolu Špandavā (Vācija) un Latvijas Konservatorijas vokālo klasi ar zelta nozīmi. Bija fiziskās audzināšanas speciāliste trimdā – Rietumu Ontario Universitātes (Kanāda) fiziskās audzināšanas fakultātes mācību spēks, profesore/ pedagoģe, kopš 1956. gada universitātes sporta direktore.

Elfrīdas Karslones-Kukaines-Bērziņas priekšmeti Latvijas Sporta muzeja krājumā

1. 1  2. 93665891 2907338906001618 8957908723993411584 n

3. 93474990 2907339376001571 5921518556851208192 n  4. 93402487 2907340189334823 2280862719210946560 n

 93558368 2907341039334738 2052054907816509440 o

 

1. Elfrīda Karlsone – sporta biedrības „Krauze” sportiste, Rīga, 1922. Foto: M. Lapiņš, Rīgā, Marijas 2.

2. Elfrīda Karlsone diska mešanas sektorā, 1924. Foto autors nezināms.

3. Latvijas valsts vienības dalībniece Elfrīda Karlsone IX Olimpiādes spēlēs, Amsterdama, 1928. Foto autors nezināms.

4. Elfrīda Karlsone–Kukaine–Bērziņa, 1970. Rokās piemiņas balva par ieguldījumu sieviešu vieglatlētikā (1954 – 1970). Foto: London Free Press.

5. Izglītības ministrijas skolu departamenta apliecība Elfrīdai Karlsonei–Kukainei, kas apliecina, ka viņa ir vidusskolas skolotāja ar tiesībām mācīt dziedāšanu, mūziku un vingrošanu. 1936. gadā pabeigusi Latvijas Konservatorijas dziedāšanas klasi ar brīvmākslinieces grādu; 1928. gadā – Prūsijas Fiziskās audzināšanas augstskolu Berlīnē. Iespiesta „Valstspapīru spiestuve”.