Muzejs ieguvis vērtīgu krājuma papildinājumu- basketbolista un trenera Alfrēda Kraukļa (1911-1991) balvu. Šo piemiņas balvu viņš saņēmis 1936. gadā, sacīkstēs Igaunijā, kur sacentās Rīgas „Starts” un Tartu NMKÜ basketbola un volejbola vienības.
18. aprīlī dzimusi dziedātāja, sportiste un pedagoģe Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa (18.04.1904 - 04.06.1983). Vieglatlēte – pirmā Latvijas sieviete Olimpisko spēļu dalībniece (IX Amsterdamas Olimpiskās spēles, 1928). 33 reizes bijusi Latvijas meistare un 52 reizes labojusi Latvijas rekordus 9 vieglatlētikas disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā).
Kārlis Vītiņš (1892.-1983.) sportot sāka jau pirms Pirmā pasaules kara - viņš nodarbojās gan ar vieglatlētiku, gan ar smagatlētu. Kara gados K. Vītiņš darbojās sporta un izglītības biedrībā „Latvija”, kuras dibināšanā pats piedalījās 1917.gadā Petrogradā kopā ar citiem tur dzīvojošiem latviešiem. 1921.gadā, pārstāvot sporta biedrību „Krauze”, izcīnīja Latvijas meistara titulu boksā vidējā svarā. Ieguva arī biedrības „Strādnieku Sports un Sargs” meistarnosaukumu grieķu romiešu cīņā vieglā svarā (1926).
Šī rakete nonāca Latvijas Sporta muzejā no tās pēdējā īpašnieka radiniekiem. Pats spēlētājs – Jānis Bušs (dzimis 1925. gada 3. martā) jau sen kā pazudis 2. Pasaules kara šausmās (iespējams, gājis bojā 1945. gadā). Bet rakete, savam vecumam lieliski saglabājusies, nu kļuvusi par daļu no Latvijas Sporta muzeja krājuma.
2017.gadā Rīgas dome atbalstīja Latvijas Sporta muzeja iesniegto projektu “Kārļa Vītoliņa mākslas riteņbraukšanas riteņu restaurācija”, piešķirot 2465,00 EUR lielu finansējumu unikāla riteņa restaurācijai. Ritenis ir viena no senākajām Latvijas sporta vēstures relikvijām, liecība par sporta attīstības pirmajiem soļiem mākslas riteņbraukšanā 19. un 20.gadsimta robežās.
Latvijas Sporta muzejs saņēmis dāvinājumu - Koventrijas volejbola komandas "Rīga" (Lielbritānija) iegūtās balvas no 1949. - 2011. gadam Anglijā un citās valstīs. Balvas izcīnītas volejbola, basketbola, šaha, šautriņu mešanas u.c. sacensībās.
Paldies par dāvinājumu Inesei Auziņai - Smitai, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā pārstāvei, Kultūras dokumentācijas nozares vadītājai.
Latvijas Sporta muzejs ir lielākā sporta kultūrvēsturiskā mantojuma krātuve Latvijā. Muzeja krājums tiek veidots kā Latvijas sporta vēstures liecību krātuve, kas sabiedrībai sniedz visaptverošu priekšstatu par sporta nozīmi un attīstību, sekmējot kolekciju veidošanos, kas atspoguļo nozīmīgus sporta procesus un personu sasniegumus. Krājuma zelta fondu veido smagatlēta, sporta darbinieka, poligrāfiķa, fotogrāfa un sporta relikviju kolekcionāra un pētnieka Voldemāra Šmidberga (1893.-1975.) kolekcijas priekšmeti.
Latvijas Sporta muzejs ir ieguvis Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu soļotāja Jāņa Daliņa sporta balvu restaurācijai.
2014. gada 3. augustā Latvijas Sporta muzejā viesojās vācu žurnālists Kristians Štelcers (Christian Stelzer), kurš dāvāja muzejam kausu un grāmatu par 1936. gadā Vācijas pilsētā Berlīnē notikušajām XI Vasaras Olimpiskajām spēlēm.
2014. gada 30. janvārī Latvijas Sporta muzejā notika tradicionālais ikmēneša sporta senioru tikšanās vakars.
Pasākuma programmā:
- atskaite par Latvijas Sporta muzeja paveikto 2013. gadā;
- Latvijas Vieglatlētikas savienības (sadarbībā ar SIA LDz Cargo atbalstu) dāvinājuma - lodes grūdēja Jāņa Bojāra sporta balvas, medaļas un nozīmes - saņemšana;
- 2012. gada latviešu filmas Sapņu komanda 1935 demonstrēšana.