Mārtiņam Pagodkinam - 80

Pagodkins 60

Tik piesātināta biogrāfija, kāda ir Mārtiņam Pagodkinam, tāda ir retums mūsu sporta žurnālistu brālībā. Daudz amatu – valstisku un sabiedrisku, daudz darba vietu. Izlasīju M. Pagodkina biogrāfiju un nodomāju: fantastiski mainīgs, veiksmīgs un ļoti labdabīgs. Kaut kāda liktenīga saderība ar sporta lietu kolekcionāra Voldemāra Šmidberga personību (viņa pasē pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā 1922. gadā uzvārda rakstība Šmidebergs nesakrīt ar padomju gados rakstīto un pierasto; kā pats Mārtiņš vienmēr uzsvēris – Šmidbergtēvam šis viņa uzvārda kāzuss esot bijis mazsvarīgs).

49 parskenet 1

3. Bērnu un jaunatnes sporta skolas futbola komanda “Daugavas” stadionā Rīgā, 1955.
No labās: 2. Mārtiņš Pagodkins, aizmugurē treneris Gunārs Detlavs

Viena lieta – izveidot biogrāfisko notikumu un gadu skaitļu plūdumu, otra – paša uzrakstītās atmiņas, kas ienes cilvēcisku dzīvīgumu. Daži mirkļi no Mārtiņa dzīves kinogrammas (tas ir viņa apzīmējums ): “Par saviem sporta veidiem saucu četrus: futbolu, kur aizspēlējos līdz toreizējās Daugavas meistarkomandas dublieru vienībai; hokeju, kur paliku biedrības Lokomotīve jauniešu komandu līmenī un, deviņdesmito gadu sākumā atceroties jaunību, darbošanos komandā Vecmeistars; handbolu jeb rokasbumbu, kas 1959. gadā no lielā 11:11 varianta futbola laukumā pārgāja uz spēlēšanu 7:7 uz mazāku laukumu. Kopā ar skolasbiedriem, realizējām skolotāja Jāņa Tīlmaņa (1926 – 2011) ideju un viņa vadībā, kā 49. vidusskolas komanda, kļuvām par pirmajiem Rīgas pilsētas jauniešu (arī specializēto sporta skolu konkurencē) čempioniem; ātrslidošanu, kurā gan slidoju gar Latvijas Republikas izlases durvīm, bet atvērt tās nespēju. Īsajās distancēs biju līderu pulkā, bet garajos gabalos – atpalicēju galā. Sprinta daudzcīņa tobrīd vēl nebija izdomāta.”

Pagodkina slidas-Slide3

Mārtiņa Pagodkina ātrslidošanas slidas

Bet pirms tam bija maza puikas gadi pašā Rīgas centrā kopā ar Skolas ielas 25. nama bērniem, “kuru skaits mūsu mājas pagalmā sasniedza pussimtu”. Ar mērošanos skriešanā, ziemās – ar slidošanu pa piebraukto Skolas ielas ledaino sniegu, ripas sišanu Esplanādes ledus pleķītī un Dinamo masu slidotavā. Vasarās bija peldēšanās Rīgas Preču stacijas ugunsdzēsības dīķī. Nebija neviena pašu un kaimiņu māju pagrabu, bēniņu, jumtu, kuri netiktu izložņāti un izkāpelēti. Dauzīšanās, kā Mārtiņš vienā vārdā apzīmēja bērnības gadus, noslēdzās ar super sportiskajiem gadiem Rīgas 49. vidusskolā.

Pagodkins futbols-1959

Apliecība Mārtiņam Pagodkinam, Latvijas PSR 1959. gada futbola meistarsacīkšu dalībniekam “Lokomotīves” komandas sastāvā.

Pagodkins PSRS MS

PSRS meistarsacīkšu dalībnieka karte futbolā, izdota Mārtiņam Pagodkinam, 1960. Karte dod tiesības bezmaksas apmeklēt visas starptautiskās spēles un Vissavienības nozīmes sacensības futbolā.

Pagodkins treneris 

Mārtiņa Pagodkina ātrslidošanas trenera apliecība

Aktīvam sportam Mārtiņš punktu pielika 1964. gadā. Tomēr sports arī vīra gados bija un palika, kad neklātienē beidza Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1969), kad bija laborants institūta Smagatlētikas katedrā (1960–1962), galdnieks un normētājs Tramvaju un trolejbusu pārvaldē (1962–1968), ātrslidošanas tiesnesis un sacensību informators, kad astoņus gadus vadīja sporta dzīvi Pārdaugavā, būdams toreizējā Maskavas rajona izpildkomitejas darbinieks (1969–1976), arī rajona deputāts. Te arī iepazinās ar Šmidbergtēvu, viņa kolekciju un muzeju Augļu ielā 11. Mārtiņš Pagodkins un Jānis Āboltiņš kļuva par sirmā vīra uzticības personām, uzņemoties atbildību par kolekcijas likteni un Testamenta izpildītājiem pēc 1974. gada.

Pagodkins 51 1

7. Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Edgars Skrabis un Mārtiņš Pagodkins (no labās), ciemojoties pie Voldemāra Šmideberga (Šmidberga) Augļu ielā 11, Rīgā, 20. gs. 70. gadu sākumā.

Pagodkins Smidbergs 57 1

Latvijas PSR un VDR izlašu starptautiskas draudzības sacensības svarcelšanā “Dinamo” sporta namā Rīgā, 1973. gada 18. novembrī.
Pirms sacensībām sporta vecmeistaru, Vissavienības kategorijas tiesnesi un sporta lietu kolekcionāru Voldemāru Šmidebergu (Šmidbergu) 80 gadu jubilejā sveic Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Pagodkins, izsakot solījumu izveidot sporta vēstures ekspozīciju sporta namā “Aurora”.
 

M. Pagodkins bija Republikas kategorijas tiesnesis, vairākas reizes atzīts par Latvijas PSR Gada labāko tiesnesi ātrslidošanā. 1976. gadā sāka strādāt Latvijas PSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejā par organizatoriskās darba daļas priekšnieka vietnieku (1976–1979).

Pašam par lielu izbrīnu, kā pats teica, kļuva par rakstošu cilvēku – vispirms, laikrakstā “Satiksmes darbinieks”, tad laikrakstā “Sports”, kur nostrādāja 13 gadus (1980–1993). Bija ārštata korespondents laikrakstā “Pionieris”. Strādāja laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa” (1993–1999, kopš 1995. gada “Neatkarīgā Rīta avīze”), kas viņu akreditēja 1998. gada Nagano Ziemas olimpiskajām spēlēm. Par pasaules čempionātiem hokejā nemaz nerunājot.

Sports darbinieki 59 1

Fotogrāfs Valērijs Prikulis, laikraksta “Sports” žurnālists Mārtiņš Pagodkins un līdzstrādnieks Nikolajs Mūzis laikraksta redakcijā Preses namā, 1982. Foto: Zigurds Mežavilks

Pagodkins Jurzinovs 58 1

Mārtiņš Pagodkins intervē Rīgas “Dinamo” hokeja komandas treneri Vladimiru Jurzinovu laikraksta “Sports” redakcijā Preses namā, 1988. Foto: Zigurds Mežavilks

Preses karte PagpdkinsIMG 20220225 0016 1  Preses karte Martina

Starptautiskās Sporta preses asociācijas karte, izdota Mārtiņam Pagodkinam.

Pagodkins uzsuves Slide7

Mārtiņa Pagodkina sacensību preses pārstāvja uzšuves: Starptautiskās sacensības sporta vingrošanā “Rīga”, 1979, 1981, 1983, 1985. Daiļslidošanas sacensības “Dzintara slidas”, Rīga, 1982. Eiropas čempionāts sporta akrobātikā, Rīga, 1978. PSRS čempionāts daiļslidošanā, Rīga, 1982. 

Pagodkins Slide6

Sacensību piemiņas medaļas un nozīmītes: Eiropas čempionāts tenisā Jūrmalā, 1983. VIII Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm. Ļeņingrada, Rīga, Minska, Volgograda, 1978. Baltijas kauss smagatlētikā, 20. gs. 70. gadi. 38. Miera velobrauciens, Prāga – Maskava – Varšava – Berlīne, preses pārstāvja nozīme, 1985. Starptautisks volejbola turnīrs vīriešiem- Vladimira Savina memoriāls, preses pārstāvja nozīme, 1981. M. Pagodkina dāvinājums muzejam

Bija Latvijas sporta preses asociācijas prezidents (1992–1994) un tika atzīts par gada sporta žurnālistu (1990). Pēc darba žurnālistikā visus spēkus Mārtiņš veltīja Latvijas Hokeja federācijai, no preses sekretāra kļūstot par sporta menedžeri un sporta direktoru (1999–2017). Un starp daudziem darbiem vēl saņēma goda diplomus. Labo darbu uzskatījumu varētu turpināt. Kaut vai pieminot līdzautorību Pedagogu biedrības un skolu valdes izdevumam „Darba vara lielu dara” (1986) vai grāmatu “Egļupe 40” par dārzkopības biedrību „Draudzība” (2016), kur Mārtiņš ar ģimeni pavada vasaras. Bija grāmatas “Trimdas latviešu sporta vēsture 1945 – 1995” redaktors (līdz 1996. gadam).

 Pagodkins Nagano 70 1  Pagodkins Nagobads 71 1

Mārtiņš Pagodkins Nagano Ziemas Olimpiskajās spēlēs, 1998. Kastītē zelta medaļas, kuras tika pasniegtas Čehijas izlasei par uzvaru olimpisko spēļu hokeja turnīrā.

Mārtiņš Pagodkins un latviešu izcelsmes ASV sporta ārsts Visvaldis Georgs Nagobads Pasaules hokeja čempionāta laikā Somijā, 1997.

72 1

Pasaules hokeja čempionātā Prāgā, 1992. Latvijas pārstāvji preses centrā pēc saņemtās ziņas par Latvijas uzņemšanu Starptautiskajā Hokeja federācijā. No kreisās: 1. Helmuts Balderis 2. Sergejs Zaharovs, 3. Uldis Opits, 4. žurnālists Jānis Matulis, 5. Visvaldis Georgs Nagobads, 6. Zigvards Salcēvičs, 7. Mārtiņš Pagodkins. 

 

Vaicāju Mārtiņam, ko viņš uzskata par savas dzīves lielāko veikumu, un saņēmu visai filozofisku atbildi: “Nav tādas konkrētas lietas, ko gribētu vai vajadzētu izcelt. Manuprāt, labākais, ko esmu spējis, tas ir, ka nekad neesmu pat mēģinājis nožēlot kaut ko no tā, kas izdarīts. Kāpēc? Tāpēc, ka ar nožēlošanu vien nekas nav atgriežams un pārtaisāms.”

Un noslēgumā vēl kāds neliels citāts no pēdējo dienu sarakstes, kad mudināju Mārtiņu papildināt uzrakstītās atmiņas. “Paldies par mēģinājumu novērtēt manu necilo personu. Par izgrozīšanos no dažādām nepatikšanām, esmu taču zivs pēc horoskopa. Labdabīgs? Drīzāk, manuprāt, panaivs, citi vēl piebilstu, ka sapņotājs un ideālists. Bet no malas taču labāk redzams.”

Paldies, ka Tu biji un esi sapņotājs un ideālists. Tieši tāpēc mums šodien, arī ar Tavām pūlēm, ir valsts sporta muzejs. Sirsnīgs sveiciens Lielajos svētkos!

Latvijas Sporta muzeja vārdā – Rita Apine

28.02.2022