Latvijas Nacionālais arhīvs izveidojis jaunu virtuālo izstādi “Caur objektīva prizmu – Alise un Manfreds Zīverti”, kas veltīta trimdas latviešu fotogrāfiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Alisei un Manfredam Zīvertiem. Izstādi veido ar fotogrāfijām, foto negatīviem, diapozitīviem, filmu lentēm un dokumentiem bagātais Zīvertu ģimenes fonds LNA LVA F.1996. Savukārt vairākkārt titulētās basketbolistes Alises Zīvertes (dz. Gailīte) sporta gaitas starpkaru Latvijā un bēgļu nometnē Manheimā Vācijā papildina arī Latvijas Sporta muzeja krājums.
Gada nogalē atskatoties uz paveikto, jāsecina, ka šis gads ir bijis muzejam jaunieguvumiem bagāts un daudzveidīgs. Šogad īpaši gribētos izcelt dažu privātpersonu dāvinājumus muzejam, kā arī iegādātos IIHF Pasaules čempionāta hokejā karogus (šis nozīmīgais sporta pasākums 2021. gadā norisinājās Rīgā). Muzeja kolekcijas vajadzībām tika iegādāti trīs Pasaules čempionāta hokejā karogi, kas tika izgatavoti 2021. gadā un rotāja Rīgas pilsētvidi čempionāta norises laikā. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.
Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt.
Sporta muzeja kolektīvs vēl mierīgus un mīļus Ziemassvētkus, sportisku veiksmi un izdošanos Jaunajā 2023. gadā!
14. decembrī dzimšanas dienu svin Inta Kļimoviča-Drēviņa. Bronzas medaļas ieguvēja 4 x 400 metru stafetē XXI Olimpiādes spēlēs Monreālā 1976. gadā, Eiropas čempionātu zelta un bronzas medaļu ieguvēja, Latvijas čempione un rekordiste. Sirsnīgi sveicam!
Baiba Kaimiņa dzimusi 1937. gada 7. decembrī Rīgā inteliģentu ģimenē. Tēvs Alfrēds Rogalis – farmaceits, Būmaņa aptiekas pārvaldnieks, māte Ērika Rogale – skolotāja, beigusi Daiļamatniecības skolu. B. Kaimiņa mācījās Rīgas 2. vidusskolā, pēc tam Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras Institūtā, kuru beidza 1959. gadā. Bijusi Latvijas PSR izlases dalībniece, trenējās pie Emīlijas Krūmiņas un Veronikas Kručānes, PSRS Sporta meistara nosaukumu ieguva 1957. gadā.
29. novembrī dzimšanas dienu svin Alīda Ābola. 1989. gadā Pasaules čempionātā izcīnījusi bronzas medaļu orientēšanās sportā garajā distancē, kas bija pirmā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa Pasaules čempionāta vēsturē.
Latvijas Sporta muzejā joprojām iespējams iegādāties Latvijas Olimpiskās komitejas izdoto grāmatu "Olimpiskās medaļas Latvijai", kurā ir bagātīgi pārstāvēts arī muzeja krājuma materiāls. Izdevuma cena - 16 eiro.
18. novembrī dzimšanas dienu svin kanoe airētājs Ivans Klementjevs. Daudzkārtējs pasaules čempions, 1988. gada Seulas Olimpiādes spēļu čempions 1000 metru distancē kanoe vieniniekā, sudraba medaļu ieguvējs šajā pašā distancē 1992. gada spēlēs Barselonā un 1996. gada spēlēs Atlantā.
1988. gada 17. septembrī Latvijas presē tika publicēts Aicinājums atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), ko parakstīja sabiedrībā pazīstami treneri, rakstnieki, žurnālisti, esošie un bijušie sportisti. Savukārt 1988. gada 19. novembrī Daugavas Centrālajā sporta namā risinājās LOK atjaunošanas republikāniskā fizkultūras un sporta aktīva konference, kurā 483 pārstāvji no Latvijas sporta organizācijām kopsapulcē pieņēma rezolūciju par LOK darbības atjaunošanu.
Starp apjomīgā Latvijas Olimpiskās komitejas dāvinājuma priekšmetu klāsta Latvijas Sporta muzejam atrodams kāds eksponāts, kas ir cieši saistīts ar šo vēsturisko brīdi. Tas ir slavenā latviešu spēkavīra Kristapa Veilanda-Šulca portrets, kuru darinājis gleznotājs Jānis Anmanis.
Latvijas čempione individuālajā slidojumā (1961, 1962, 1963) un pāru slidojumā ar Arkādiju Hitrovu (1962, 1963), sporta, teātra un mākslas cilvēks Lija Jērcuma nupat rudenīgi siltajā 30. oktobra svētdienā Saulkrastos sagaidīja savu 80. Dzimšanas dienu…
2022. gada 28. oktobrī norisināsies pirmais Latvijas atlētu forums, ko organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, un kas kopā pulcēs atlētus, nozares pārstāvjus un ekspertus. Atlētu foruma mērķis ir diskutēt par dažādiem aspektiem, kas jāņem vērā profesionālā sportista karjeras attīstībā, tādējādi aktualizējot nozares problēmas un veicinot atlētu kopienas veidošanos. Plašāku informāciju par pasākumu lasīt šeit Pirmais Atlētu forums.
Latvijas Sporta muzejs saņēmis vērtīgu dāvinājumu – Ilzes Gudro un Alīdas Zimundes zinātnisko monogrāfiju ”Rīgas Tehniskās universitātes olimpieši 110 gados. 1912-2022”. Tā veltīta Rīgas Tehniskās universitātes 160. jubilejai un olimpiešiem – inženierzinātņu studentiem, kuri studējuši šajā augstskolā un agrākajā Rīgas Politehnikumā.
2022. gada 27. oktobrī Latvijas Sporta muzejā viesojās Ķekavas novada pašvaldības sporta aģentūra ar saviem ārvalstu viesiem - Dānijas Tautas sporta asociācijas, Norvēģijas Paklāju boulinga federācijas un Niluferes (Turcija) Pašvaldības pārstāvjiem, kuri iepazinās ar ekspozīciju "Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza", Tokijas un Pekinas Olimpiskajām spēlēm veltītajām izstādēm.
Sadarbojoties Filmu studijai "Deviņi" un "Forte Production", tapusi režisores Ināras Kolmanes dokumentāla filma "Ētera personība Gunārs Jākobsons" par leģendāro sporta un kultūras žurnālistu. Filmas pirmizrāde gaidāma 2022. gada 8. novembrī. Vairāk par filmu un tās tapšanu lasīt Latvijas Sabiedriskie Mediji.
Viņš bija ģēnijs un varēja kļūt par visu laiku izcilāko. 17. oktobrī savu 80. dzimšanas dienu atzīmētu trīskārtējais pasaules čempions dambretē Andris Andreiko, kura dzīve pārtrūka karjeras pilnbriedā. Rakstu par dambretes ģēniju lasiet "Sporta Avīzes" oktobra numurā.
Septembrī Latvijas Sporta muzeja pārstāvji viesojās Igaunijas sporta un olimpiskajā muzejā, kas atrodas Tartu pilsētas centrā. Tas ir lielākais sporta muzejs Baltijā un viens no modernākajiem sporta piedzīvojumu centriem Eiropā.
2022. gada 28. septembrī pie Rīgas pils notika ārtelpas izstādes “Valsts prezidenta institūcijai 100” atklāšana. To atklāja Latvijas Republikas prezidents Egils Levits un eksprezidents Valdis Zatlers.
Latvijas Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās akadēmijas (LOA) pārstāvji vasaras vidū viesojās Somijas Sporta muzejā. Muzejs atrodas Somijas slavenākās sporta ēkas- Helsinku olimpiskā stadiona kompleksā. Pēc piecu gadu pārtraukuma tas tika atklāts 2020. gada augustā, pilnībā pārbūvēts un modernizēts.
Papildinot pastmarku sēriju Latvijas sporta leģendas, Latvijas Pasts 2022.gada 26.augustā izdod jaunu pastmarku bloku, godinot ievērojamo Latvijas šaušanas sporta meistaru Kārli Kļavu (1907–1941) – pirmo latviešu sportistu, kurš kļuvis par pasaules čempionu šaušanā ar automātisko pistoli.
Lūgums un aicinājums Latvijas sporta sabiedrībai
ziedot asinis mūsu olimpietim – Aivaram Lazdeniekam – 1976. gada Monreālas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējam pārairu četriniekā.
Šobrīd ziedotās asinis ir viņa dzīvības un nāves jautājums, jo Aivars atrodas kritiskā stāvoklī reanimācijā Gaiļezera slimnīcā.
Nodot asinis varam jebkurā asins donoru centrā valstī ar norādi „SLIMNĪCAI GAIĻEZERS”, ziedotās asinis AIVARAM LAZDENIEKAM.
Mēs visi kopā varam glābt Viņu.
Tu biji neiedomājami stiprs airēšanas celiņos visos pasaules līmeņa mačos. Olimpisko sudrabu tāpat nevienam nedāvina. Tavas uzvaras mūs visus darīja laimīgākus un labākus. Mēs Tev vēlam izveseļoties. Aivar, turies!
Šo aicinājumu mūsu sporta sabiedrībai Latvijas Sporta muzeja Facebook lapā lūdzam izplatīt citos sociālajos tīklos.
21.06.2022
Latvijas Sporta muzejā iespējams iegādāties Latvijas Olimpiskās komitejas izdoto grāmatu "Olimpiskās medaļas Latvijai", kurā ir bagātīgi pārstāvēts arī muzeja krājuma materiāls. Izdevuma cena - 16 eiro.
Atvadu sveicieni
Latvijas Sporta muzeja draugam
žurnālistei un lieliskam cilvēkam
OLGAI UTKINAI
1924 - 2022
Vasaras ziedos – 12. jūnijā, svētdienas vakarā noslēdzās žurnālistes Olgas Utkinas mūžs.
Apaļajās jubilejas reizēs Sporta muzejā Olga mēdza pasmejoties teikt: „Visu mūžu man ir bijusi Liela griba Pakāpties augstāk...” Neparasta sieviete ar plašu dvēseli, avantūrisma trakumu, kurā visu mūžu kūsājis sacensību gars ar tieksmi pulcināt ap sevi cilvēkus, kas mīlēja sportu.
2022. gada 14. maijā pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas Sporta muzejs, kā arī citi Latvijas muzeji un sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas vērs savas durvis Muzeju nakts apmeklētājiem.
Šī gada Muzeju naktij dota brīvā tēma, savukārt visas norises notiek ar devīzi #TiekamiesTagad, aicinot uz atkalsatikšanos klātienē. Muzeju nakts Latvijas Sporta muzejā risināsies no plkst. 18.00 - 23.00. Ieeja muzejā akcijas laikā ir bez maksas.
2022. gada 12. maijā Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notika Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes “Beijing 2022” atklāšana. Pasākumu papildināja Latvijas Pasta izdotās Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei veltītās pastmarkas prezentācija un aploksnes zīmogošana. Foto: Evija Trifanova /LETA/
Šodien mūsu pirmajai olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei - 90 gadu.
Atceres pasākumā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā pie Inesei Jaunzemei veltītā piemiņas akmens piedalījās viņas draugi, meita Vita Jaunzeme, Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne, Latvijas Šķēpmetēju kluba vadītājs Gints Palameiks, bij. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, sporta darbinieks Andris Kalniņš.
2022. gada 13. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vicepriekšsēdis Reinis Dancis, slavenā Austrālijas latviešu basketbolista Miķeļa Danča (1939-2020) dēls. Miķelis Dancis bija Austrālijas basketbola izlases dalībnieks 1964. gada un 1968. gada Olimpiādes spēlēs.
2022. gada maija mēnesī ar Latvijas Sporta muzeju sazinājās Dailes teātra aktieris Gints Andžāns nolūkā dāvināt kādu sev piederošo lietu muzeja kolekcijai. Šī vērtīgā dāvana izrādījās apgleznots porcelāna šķīvis- replika, kas tapis pēc oriģinālā šķīvja īpašnieka Anša Bazona pasūtījuma saistībā ar filmas “Sapņu komanda 1935.” uzņemšanu. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.
Jaunības gados – vieglatlēts, brieduma gados ar viņa vārdu saistās viss Latvijas lauku sports. Kopš 1968. gada, kad viņu iecēla Latvijas Lauku sporta biedrības "Vārpa" valdes priekšsēdētāja amatā.
Piedzimis Rīgā 1932. gada 27. aprīlī, kristīts Rīgas sv. Jāņa baznīcā. Tēvs Augusts Ramuts – saimniekoja savā lauku saimniecībā „Ramuti”. Māte Johanna (dzimusi Ķuze) – darīja visus lauku darbus un audzināja četrus bērnus. Augusta un Johannas ģimenē Imants bija trešais. Aiz vecākā brāļa – Gunāra, māsas Birutas un pirms jaunākā brāļa – Jura. Bērnība tika pavadīta Rīgas pievārtē – Katlakalna pagasta „Ramutos”.
Lāsma Kauniste svin apaļu jubileju – savu 80. Dzimšanas dienu!
Pasaules godu Latvijai atnesa tieši ātrslidošana. Tāpat kā tas bija trīsdesmito gadu izskaņā, kad par Eiropas meistaru 1939. gadā Rīgā kļuva Alfons Bērziņš. 1969. gadā Grenoblē pasaules čempiones titulu daudzcīņā izcīnīja nevis kāda no titulētākajām holandietēm vai krievietēm, PSRS izlases dalībniecēm, bet gan latviete Lāsma Kauniste. „Kauniste bija vislabākā”, „Kauniste pirms Stīnas Kaizeres un Annas Šutas”, „Kauniste pārmāca holandietes par augstprātību”, „Gribasspēks paceļ Kaunisti ātrslidošanas virsotnēs”. Tā par jauno pasaules čempioni rakstīja pasaules prese.
Par godu Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei ir izdota unikāla un ekskluzīva grāmata “Olimpiskās medaļas Latvijai”, kurā apkopoti 117 mūsu Olimpisko medaļnieku stāsti zem pieciem karogiem. Medaļnieku apkopojums ar nelielu aprakstu par medaļu iegūšanu apzināti veidots Olimpisko spēļu hronoloģiskā secībā, kas palīdz ātri uzzināt – kurās vasaras vai ziemas Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas medaļas.
2022. gada 12. maijā, plkst. 12.00 Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notiks Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes “Beijing 2022” atklāšana.
Pasākumu papildinās Latvijas Pasta izdotās Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei veltītās pastmarkas prezentācija un aploksnes zīmogošana.
Jau šo piektdien, 13. maijā, sākas Pasaules čempionāts hokejā, kas norisināsies Somijas pilsētās Helsinkos un Tamperē. Kā ierasts, Latvijas Televīzija (LTV) čempionāta laikā skatītājiem nodrošinās spraigas diskusijas LTV7 Hokeja studijā pirms, pēc Latvijas izlases spēlēm un to laikā. Studijas sastāvā šogad – LTV sporta žurnālists Dāvids Ernštreits un hokeja eksperti – Edgars Masaļskis un Oļegs Sorokins.
Alise Antonija Dzeguze-Kļaviņa (15. IV 1914. - 23. IX 1999. Toronto, Kanāda).
VIŅA – 10 - kārtēja Latvijas meistare (1932, 1933 - 1938, 1940, 1941, 1942 un 1944) un IV Ziemas olimpisko spēļu dalībniece 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē.
Gadu atpakaļ sporta vēsturnieks Andris Zeļenkovs jaunajā interneta platformā žurnālā “Sports” publicēja plašu rakstu par Alisi Dzeguzi–Kļaviņu. Autora lielisko rakstu vēlos papildināt ar pārdomām par laiku, kas A. Dzeguzei ļāva kļūt pa to, kas viņa bija mūsu daiļslidošanā starpkaru Latvijā…
2022. gada 12. februārī Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes studentu pašpārvalde (RTUMTAF SP) organizēja semināru “Mehu ekspedīcija”, kas bija domāts MTAF pirmkursniekiem, lai viņi iegūtu zināšanas par pašpārvaldes darbību, gūtu motivāciju iesaistīties tajā un lai labi pavadītu laiku.
9. martā 70. dzimšanas dienu svinēja visu laiku labākā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova. Savas karjeras laikā divas reizes kļuvusi par olimpisko čempioni basketbolā PSRS izlases sastāvā - XXI Olimpiādes spēlēs, Monreālā, 1976. gadā un XXII Olimpiādes spēlēs, Maskavā, 1980. gadā.
Latvijas Televīzijā (LTV) rādīs režisora Armanda Tripāna dokumentālo filmu “Melbārdis” (2022), kas ir skaudrs, emocionāls un personīgs stāsts par visu laiku Latvijas titulētāko bobslejistu Oskaru Melbārdi. Filma būs skatāma 12. martā LTV7 pulksten 20.00.
Tik piesātināta biogrāfija, kāda ir Mārtiņam Pagodkinam, tāda ir retums mūsu sporta žurnālistu brālībā. Daudz amatu – valstisku un sabiedrisku, daudz darba vietu. Izlasīju M. Pagodkina biogrāfiju un nodomāju: fantastiski mainīgs, veiksmīgs un ļoti labdabīgs. Kaut kāda liktenīga saderība ar sporta lietu kolekcionāra Voldemāra Šmidberga personību (viņa pasē pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā 1922. gadā uzvārda rakstība Šmidebergs nesakrīt ar padomju gados rakstīto un pierasto; kā pats Mārtiņš vienmēr uzsvēris – Šmidbergtēvam šis viņa uzvārda kāzuss esot bijis mazsvarīgs).
Latvijas Pasts 2022. gada 25. februārī izdod jaunu pastmarku – sērijā Latvijas muzeji. Šā gada izdevums veltīts Latvijas Sporta muzejam. Uz jaunās pastmarkas māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja attēlojusi dažādus vērtīgus muzeja krājuma eksponātus.
2022. gada 14. februārī atzīmēsim vieglatlētes, sporta darbinieces, Latvijas izlases vecākās treneres, jaunatnes vieglatlētikas statistiķes, lielu starptautisku sacensību sekretariāta vadītājas Irmas Jaunzemes (1922 – 2019) simto dzimšanas dienu. Apzinoties Irmas Jaunzemes mūža veikumu un tā vērtību Latvijas vieglatlētikas vēsturē, 12. janvārī viņas personīgā arhīva materiālus Latvijas Sporta muzejam nodeva viņas meita Ilze Briede.
2022. gada 13. janvārī, savā dzimšanas dienā, muzeja ekspozīciju "Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza" un izstādi „Tokyo2020” apmeklēja latviešu titulētākais bokseris Mairis Briedis. Savas profesionālās karjeras laikā Mairis izcīnījis Pasaules čempiona titulus IBA un IBF versijā (svarā līdz 90,7 kg), 2017. gadā kļuva par Pasaules čempionu boksā pirmajā smagajā svarā Pasaules Boksa padomes (WBC) versijā. Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic gaviļnieku!
Autors: Vasilijs Šeļepjonoks, bijušais smagsvars, boksa treneris
14. janvārī – 120. dzimšanas diena boksa leģendai Žanim Dzenim (1902–1974), kurš bija pirmais Latvijas čempions smagajā svarā. Viņa dzīves gaitas aizsākās Bēnē, mūža lielākā daļa aizritēja Rīgā, bet dēkaiņa raksturs un vēsturiskie notikumi viņu aizveduši tālos pasaules ceļos – vispirms Krievijā, tad Francijā, vēlāk 5 gadus boksējoties Austrālijā.
XXIV ziemas olimpisko spēļu laikā biedrība “Latvijas Olimpiskā akadēmija” iepazīstina ar materiālu “Ceļā uz Pekinu”, kuru tradicionāli ikviens Latvijas olimpiskās komandas dalībnieks ceļā uz Pekinu atradīs savā ceļasomā.