Cienījamie muzeja apmeklētāji!
Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 25. janvārim Latvijas Sporta muzejs būs slēgts.
Viena no skaistākajām olimpiskajām tradīcijām ir olimpiskās uguns aizdegšana Olimpijā (Grieķijā), Hēras tempļa drupās. Uguns tiek iegūta no saules stara, koncentrējot to ar lēcas palīdzību vienā punktā. Pēc tam olimpiskā uguns ceļo uz kārtējo spēļu norises vietu. Tradīcijas ideju izstrādāja Pjērs de Kubertēns 1912. gadā, bet tā tika iedzīvināta 1928. gadā Amsterdamā pirms IX Olimpiādes spēlēm. Par tradīciju kļuvusi olimpiskās uguns stafete – olimpiskās lāpas uguni viens otram nodod iepriekš izraudzīti skrējēji, starp kuriem parasti ir jaunieši, sportisti, sabiedriski darbinieki un Olimpisko spēļu finansiālie atbalstītāji. Arī nedaudzi Latvijas pārstāvji ir piedalījušies vairākos olimpiskās uguns ceļojumos, to skaitā – Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Alfons Elmars Bērziņs ir dzimis rīdzinieks. Pasaulē viņš nācis 1916. gada 7. novembrī (pēc vecā stila- 25. oktobrī). Viņa vecāki bija vienkāršu ļaužu, tēvs – drēbnieks. Bērnību pavadījis Artilērijas ielā blakus slavenajai V. Ķuzes saldumu fabrikai, bet vasarās palīdzējis lauku darbos radu saimniecībā Doles salā, kur arī piedzima viņa sapnis par sportu. Pirmās slidas, tā saucamās „sņegurkas”, Alfonam Bērziņam nopirka māte, puisēnam tad bija tikai seši gadi. Ir zināms, ka ātrslidošanas sacensībās Rīgas 2. ģimnāzijas skolnieks Alfons pirmo reizi piedalījās 1931. gadā, taču bez vērā ņemamiem panākumiem. Pirmā uzvara pūliņiem sekoja tikai 1933./1934. gada ziemā, kad tika izcīnīta 2. vieta Latvijas meistarsacīkstēs. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Ne visiem izdodas apturēt laiku un vēl pašam tajā ierakstīties. Voldemāram Šmidbergam izdevās.
Viņa – sportotāja un profesionāla poligrāfista dzimšanas diena ir 1893. gada 3. novembris. Bet bez maizes darba vēl viņš bija fotogrāfs, krājējs, pētnieks, sporta darbinieks, tiesnesis un sportists…
Pārdaugavas puika dzīvoja tēva celtajā mājā Augļu ielā 11. Izglītību Voldemārs guva tirdzniecības skolā, taču 17 gadu vecumā izstājās. Māte gribēja, lai dēls mācās par pārdevēju, tēvs – lai apgūst amatu, jo pats bija labs galdnieks, bija kokamatnieku cunftei piederīgs. Beigu beigās Voldemārs nokļuva Millera grāmatu un avīžu spiestuvē, kur kalpojot par zelli. Pēc diviem gadiem – sāka darbu pie mašīnas par iespiedēju. Izrādījās, ka tas kļuva par viņa mūža darbu.
Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī viss bija jauns. Un visam jaunajam vajadzēja apliecināt savas tiesības uz eksistenci sīvās cīņās. Tā tas bija arī Latvijas, Eiropas un pasaules sporta arēnās. Mūsu valsts sporta komandām, kas veidojās uz problemātiskā valsts pilsonības piešķiršanas un arī finansiālās nestabilitātes fona nācās cīnīties ar „vecās Eiropas” stabilākajām komandām. Un dažkārt, kā, piemēram, sieviešu konkurencē hokejā, tika izcīnītas vērā ņemamas uzvaras. Tā, 1993. gadā no 22. līdz 27. martam Ukrainas galvaspilsētā Kijevā risinājās Eiropas meistarsacīkstes hokejā sievietēm B grupā, kur piecu valstu konkurencē Latvijas sieviešu hokeja vienība izcīnīja spožu uzvaru. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Latvijas Sporta muzejā – Alksnāja ielā 9, ceturtdien, 24. septembrī, plkst. 13.00 notiks šķēpmetēja Jāņa Lūša atceres pasākums.
2020. gada 29. aprīlī noslēdzās Viņa dzīve. No sīka lauku zēniņa viņš pārtapa par Lielo Jāni. Par Lielāko no visiem mūsu lielajiem Jāņiem sportā. Jānis Lūsis – olimpiskais čempions, pasaules rekordists, gadsimta izcilākais Latvijas sportists, nācijas lepnums. Jānis bija un ir daļa no mūsu tautas sirds. Varbūt tāpēc – lielās pandēmijas ēnā – atvadas no Jāņa Lūša 5. maijā bija tik nepasakāmi un savādi skumjas, un nepelnīti klusas – bez pateicības vārdiem. Viņš aizgāja un paņēma līdzi savu dzīvi ar prātam neaptveramu panākumu spožumu pasaules arēnās. Latvijas sabiedrība un valsts augstākās varas pārstāvji – mēs visi esam J. Lūsim parādā.
Latvijas Sporta muzejs glabā dažādas ar sportu un sportistiem saistītas relikvijas un ne tikai profesionāļu darinātas lietas. Šoreiz mēs jūs vēlamies iepazīstināt ar Dāvim Bertānam veltītu, fanu darinātu plakātu. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Šogad pludmales volejbola sezona, tāpat kā daudzos citos sporta veidos, līdz šim bijusi un vēl būs īsa un saraustīta COVID-19 sērgas dēļ, tādēļ mums Latvijas Sporta muzejā ir īstais laiks nedaudz atskatīties pagātnē un gatavoties jaunām uzvarām nākotnē. Šajās dienās (no 2020. gada 16. līdz 20. septembrim) Jūrmalā norisinās Eiropas čempionāts pludmales volejbolā, kurā cīnās arī Latvijas duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Šoreiz- par Jāni Šmēdiņu un viņa sasniegumiem. Vairāk lasīt sadaļā Goda zāle.
Kārlis Bukass dzimis 10. septembrī 1903. gadā Tukuma apriņķī, Dūru muižas “Birzēs”. Viņš bija garo gabalu veicējs – skrējējs un slēpotājs. Sportot sāka 1924. gadā kara dienesta laikā. Bet pirms “īstās” skriešanas vēl paguva uzspēlēt bendiju ASK komandas otrā sastāvā.1926. gadā jau bija valsts vienībā – gargabalnieku pulkā. Pārstāvēja dažādas biedrības: ASK, Rīgas Futbola klubu, Amatieris, Rīgas Policijas darbinieku sporta klubu.
Šajās dienās aprit gadskārta 1936. gada Berlīnes Olimpiādes spēlēm. Šīs spēles palikušas vēsturē kā pēdējās un lielākās spēles pirms Otrā pasaules kara. Latviju Berlīnes Olimpiādes spēlēs pārstāvēja 24 sportisti, no tiem 2 sportisti izcīnīja medaļas: Edvīns Bietags sudrabu grieķu romiešu cīņā, bet Adalberts Bubenko bronzu soļošanā. Edvīna Bietaga izcīnītā medaļa un olimpiskais diploms patlaban ir apskatāms Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā „Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.” Jāatzīmē, ka ne tikai Latvijas sportisti, kuri piedalījās sacensībās, apmeklēja šīs spēles un Vācijas galvaspilsētu, lielo sporta svētku noskaņā. Tā, kāds ceļotājs Jūliuss Ansbergs no šīm olimpiādes spēlēm atveda suvenīru- mākslīgā zīda lakatiņu, kas rotāts ar olimpisko simboliku un uzdāvināja to Mirdzai Pilkauskaitei. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
Riteņbraucējs, galdniekmeistars, sporta biedrības „Marss” priekšnieks Evalds Vilsons dzimis 1873. gada 30. jūlijā (pēc jaunā st.) Talsu apriņķa Strazdes pagasta Strazdniekos. 1907. gada 8. maijā Vidzemes gubernators N. Zvjagincevs parakstīja jaunas sporta biedrības – „Marss” statūtus. 1909. gada 26. jūnijā starp Kārli Menģeli, Almu Vorbi (dz. Menģele) un velosipēdu biedrību „Marss“ tika noslēgts Pirkšanas – Pārdošanas līgums par zemes gabala iegādi 2 102 kv. ass lielumā (9,6 tūkst. kv. m.) Pēterburgas šosejā 22 (tag. Brīvības iela). Tūlīt arī sākās treka un ēku projektēšana un būvēšana. Par biedrības priekšnieku ievēlēja Evaldu Vilsonu. Viņš kā pieredzējis amata meistars un labs rēķinātājs uzņēmās biedrības būvlietas.
Šogad aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā (laikā no 19. jūlija līdz 3. augustam). Lai arī Latvija tolaik bija okupēta un sportistu vienīgā iespēja piedalīties Olimpiādes spēlēs bija kļūt par PSRS izlases komandas dalībniekiem, Latvijas sportistiem šīs spēles bija medaļām bagātas. 13 Latvijas PSR sportisti bija iekļauti PSRS izlasē un izcīnīja 13 dažādas raudzes medaļas, starp tām 4 zelta medaļas, 7 sudraba medaļas un 2 bronzas medaļas. Protams, sava nozīme šim fantastiskajam panākumam bija arī faktam, ka šīs bija Olimpiādes spēles, kuras boikotēja ASV un liels skaits ASV sabiedroto valstu. Olimpiādes boikota iemesls bija PSRS iebrukums Afganistānā.
Jūlija viducī Latvijas Sportu muzeju apciemoja trīs cilvēku pulciņš no Valmieras: divi jauni cilvēki pavadīja savu vecomāti – Laimu Jēkabsoni. Apmeklējuma reizē – 17. jūlijā viņai apritēja 80. dzimšanas diena. Laimas Jēkabsones tēvs bija Alberts Otto Leskinovičs, dzimis 1912. gada 8. jūlijā Rīgā. Laimai bija 4 gadiņi, kad tēvs pašās kara beigās 1944. gadā Rīgā mira. Brauciena mērķis bija kaut ko vairāk uzzināt par viņu dzimtas attālāko radinieku – slaveno cīkstoni Jāni Leskinoviču, kas dzimis 1892. gada 8. novembrī Rīgā un bērnība pavadījis Āgenskalna priežu rajonā. Dzīve noslēdzās 1959. gada 15. jūlijā.
Šomēnes aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā. Par godu šim notikumam daudzviet Padomju Savienībā, tajā skaitā arī Latvijas PSR, tika izgatavoti daudz dažādi suvenīri- sākot no metāla naudas (rubļiem), pastmarkām un beidzot ar zupas karotēm. Uz visdažādākajiem suvenīriem izmantota gan oficiālā spēļu emblēma, gan spēļu talismana lācēna Mišas, pilnā vārdā- Mihaila Potapiča Toptigina, atveids. Latvijas Sporta muzeja krājumā glabājas vairāki šo spēļu suvenīri, tajā skaitā jaunieguvums- divas lācēna Mišas keramikas figūras. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.
2020. gads bija Latvijas Sporta muzeja kārtējās akreditācijas gads. Akreditācijas gaitā muzeja darbu vērtēja ekspertu komisija - LR Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas vietniece Daina Ratniece un vecākā referente Gundega Dreiblate, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija. Komisija izvērtēja muzeja iepriekšējo piecu gadu darbību, iepazinās ar muzeja sagatavotajiem dokumentiem- stratēģiju un darbības programmu 2020. - 2025. gadam, kā arī 26. maijā apmeklēja muzeju un tā krājumu klātienē, lai pārliecinātos, ka muzeja dokumentācija un darbība atbilst Muzeju likuma prasībām. Uz šo tikšanos bija aicināts arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs, lai pārrunātu visus aktuālos muzeja darba jautājumus. Akreditācijas komisija atzinīgi novērtēja muzeja paveikto krājuma, pētnieciskajā un komunikāciju darbā, īpaši infrastruktūras un krājuma saglabāšanas apstākļu uzlabošanā. 2020. gada 7. jūlijā muzejs saņēma LR Kultūras ministrijas izsniegtu akreditācijas apliecību kā apliecinājumu valsts atzīta muzeja darbībai, kas nozīmē, ka muzeja attīstība, līdzšinējie sasniegumi un plānotās nākotnes ieceres rada pārliecību, ka muzejs spēs īstenot muzeja darbības stratēģiju 2020. - 2025. gadam.
Lai Saulgriežu nakts burvība un Jāņu zāļu spēks pavada visa gada garumā! Novēlam visiem līksmus Līgo svētkus! Latvijas Sporta muzejs būs slēgts apmeklētājiem no 20.-24. jūnijam.
Latviešu Pjera de Kubertēna – Jāņa Dikmaņa dzimšanas datums ir 1882. gada 10. jūnijs.
Riteņbraucējs, Latvijas olimpiskās kustības patrons, daudzu sporta organizāciju vadītājs un Tieslietu ministrijas darbinieks.
Pie nozīmīgākajām grāmatām, kas iznāca latviešu sporta literatūrā emigrācijā, pieskaitāma arī Latvijas Olimpiskās kustības izcilākās personības Jāņa Dikmaņa sarakstītās atmiņas "60 sporta gadi", par kurām viņš 1965. gadā 22. martā rakstīja savam draugam – sporta žurnālistam Vilim Čikam, kas atbalstīja domu uzrakstīt par savu dzīvi un sporta notikumu redzējumu, palīdzot ar žurnālista pieredzi: "Būtu patiešām žēl, ja nevarētu manus atmiņu rakstus nodot nākošām paaudzēm. Arī nākamam latviešu sporta vēsturniekam tās būtu ļoti noderīgas". Grāmata dienas gaismu ieraudzīja 1965. gada jūnijā. Tā viņam bija dāvana 83. dzimšanas dienā...
Atlēta Aleksandra Miezīša dzimšanas diena ir ceriņu ziedēšanas laiks – 8. jūnijs.
Dzimis 1890. gadā Rīgā, galdnieka Pētera Miezīša un viņa sievas Otīlijas (dz. Mendes) deviņu bērnu ģimenē. Dzimis tajā pašā gadā, kad tika dibināts pirmais atlētu klubs Rīgā. Sporta gaitu sākumā pārstāvēja tieši šo klubu grieķu romiešu cīņā. Viens no mūsu pirmajiem olimpiešiem. Latviešu strēlnieks.
Latvijas Sporta muzejs atvērts apmeklētājiem no 2020. gada 30. maija. Laipni aicināti apmeklēt ekspozīciju ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA”!
Veselības un drošības pasākumi muzejā saistībā ar Covid-19 izplatību.
30.maijā dzimis izcilais Latvijas vieglatlēts Juris Silovs (30.05.1950.-28.09.2018.).
Sudraba medaļas ieguvējs XX Olimpiādes spēlēs 4x100 m stafetes skrējienā PSRS izlases sastāvā (Minhene, 1972) un bronzas medaļas ieguvējs XXI Olimpiādes spēlēs 4x100 m stafetē PSRS izlases sastāvā (Monreāla, 1976).
21. maijs ir Ineses Jaunzemes diena. Dzimusi 1932. gadā.
„Man nebija sapnis kļūt slavenai, toties ļoti patika sports. Tur bija mani draugi, tā bija mana vide!” – šie vārdi pieder mūsu pirmajai Olimpiskajai čempionei, šķēpmetējai Inesei Jaunzemei.
16. maijs ir Roberta Plūmes dzimšanas diena.
Dzimis 1897. gada 16. maijā Jaunjelgavā. Absolūti universāls sportists – piedalījies sacīkstēs airēšanā, ātrslidošanā, basketbolā, boksā, paukošanā, peldēšanā, slēpošanā, šaušanā, ūdenspolo. Latvijas meistars/čempions vieglatlētikā (trīssoļlēkšanā) – 12,16 m (1922), riteņbraukšanā sprintā (1922 - 1924), aizmotora braukšanā trekā, slēpošanā – 5 km, 10 km un 30 km (1923).
15. maijā dzimusi leģendārā vieglatlēte Lavīze Pūce. Draugi un paziņas sporta laukumā vienmēr viņu dēvēja par Pūcīti. L. Pūces zelta laiks... no 1933. gada līdz 1954. gadam. Sieviete, kura 42 reizes kļuva par Latvijas meistari un Latvijas PSR čempioni: 19 reizes – šķēpa mešanā, 14 reizes – lodes grūšanā, 4 reizes – granātas mešanā, 3 reizes – pieccīņā, 2 reizes – diska mešanā.
1889.gada nogalē vienā no Rīgas cirka palīgtelpām sanāca pulciņš jaunekļu. Tie bija „vīri, kas sevī spēkus juta un vēlējās tos vēl vairāk vairot”, tāpēc sāka pa vakariem vingrināties svaru bumbu celšanā un cīkstēšanās mākslā. Tie bija Hugo, Jegrafs un Osvalds Engelhardi, Aleksandrs Karnats, Ludvigs Krauze, Jēkabs Dzenis un citi. Vēl pēc gada censoņiem pievienojās R.Lāss, J.Zaks, O.Jēgers un A.Vaserionovs. Tā dzima ideja par smagās atlētikas kluba izveidošanu, kuram deva nosaukumu Rīgas Atlētu klubs (Rigaer Athletik-Club), kas vēlākos gados līdz ar citu atlētu klubu izveidošanos, tika norādīts kā pirmais atlētu klubs Rīgā.
Reiz Jānis Lūsis teicis:
„Vai tas nav lieliski, ja tu – latvietis, zēns no Kurzemes – spēji būt labākais visā pasaulē? Šis uzvaras gandarījums ir milzīgs stimuls, tas bija tāds vilinājums, ka nebija žēl ziedot ne laiku, ne spēku – visu dzīvi... Viss, kas manā dzīvē bijis, tas viss ir noticis, pateicoties sportam. Tāpēc tas vienmēr manā sirdī ir ieņēmis pirmo vietu”.
Latvijas volejboliste, starptautiskās klases sporta meistare Valentīna Varkēviča (21.04.1934.-22.02.2009.) PSRS izlases komandas sastāvā kļuva par divkārtēju Pasaules čempioni, Parīzē, 1956. gadā un Riodežaneiro, 1960. gadā. Kopā ar otru latviešu volejbolisti Skaidrīti Plismani 1958. gadā izcīnīja arī Eiropas čempiones titulu. Vairāk skatīt sadaļā Goda zāle.
18. aprīlī dzimusi dziedātāja, sportiste un pedagoģe Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa (18.04.1904. - 04.06.1983.). Vieglatlēte – pirmā Latvijas sieviete Olimpisko spēļu dalībniece (IX Amsterdamas Olimpiskās spēles, 1928). 33 reizes bijusi Latvijas meistare un 52 reizes labojusi Latvijas rekordus 9 vieglatlētikas disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā). Vairāk par sportisti lasīt sadaļā Krājums.
Turpinām iepazīstināt ar Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijas "Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza." eksponātiem.
Labs kareivja ekipējums sākoties no labiem zābakiem. Tāpat var teikt par labu sportista ietērpu: svarīgi ir, kas kājās. Un, ja spēlē pasaules slavenākajā basketbola līgā, tas, iespējams, ir pat dubultsvarīgi. NBA spēlētāju sporta apavi, pirmkārt, jau pārsteidz ar savu izmēru, kas ir proporcionāls spēlētāju lielajiem augumiem. Otrkārt, tie ir sava laika labākie, ergonomiskākie apavi, piemēroti gan lielajai slodzei, gan spēlētāju individuālajiem parametriem: augumam un svaram.
2020. gada 27. februārī muzejā notiks Latvijas Profesionālo gidu asociācijas un Visukrainas gidu asociācijas pasākums. Laikā no 10.00-13.00 muzejs būs slēgts ekspozīcijas apmeklētājiem.
Olimpiskajā gadā izdotas žurnālista Artura Vaidera olimpiskās dienasgrāmatas. Gaidot vasaras olimpiskās spēles Tokijā, klajā nākušas divas Artura Vaidera grāmatas – “Olimpiskās dienasgrāmatas. Vasara. Ziema”. To atvēršanas svētki notika 2020. gada 31. janvārī, kinoteātrī "Splendid Palace".
2020. gada 25. janvārī Latvijas Sporta muzejā notiek Latvijas Profesionālo gidu asociācijas kopsapulce.
Latvijas Olimpiešu goda zāles ekspozīciju papildinājis jauns eksponāts - Jāņa Daliņa stadiona Valmierā interaktīvs makets. Makets reālistiski ataino 1938. gadā celto stadionu un soļotāju sacīkstes, kurās uzvar Latvijas sporta leģenda Jānis Daliņš, sacenšoties ar sīvākajiem konkurentiem Arturu Tellu Švābu (Šveice), Alfrēdu Henriju Popu (Anglija) un Ugo Fridžerio (Itālija). Tas viss - Jāņa Āres fokstrota "Ai, kaut man Daliņa kājas būtu" pavadījumā. Makets izgatavots uzņēmumā „Maquettica.eu”.
2020. gada 7. janvārī Latvijas Sporta muzejā notika sporta sabiedrības tikšanās ar mūsu tautieti Amerikā, Latvijas Olimpiskās komandas ārstu Albervilas, Barselonas un Lillehammeras olimpiskajās spēlēs KĀRLI ULLI. Godināšanas svētkos K. Ullis dalījās ar interesantiem olimpisko spēļu stāstiem, un par viņa paveikto Latvijas sporta labā vēstīja video prezentācija "Kārļa Uļļa olimpiskie ceļojumi", kas bija veidota, izmantojot ārsta, kinoamatiera un fotogrāfa vairāk kā 40 gadu garumā tapušoso materiālus.
2020. gada 7. janvārī Latvijas Sporta muzejā, Rīgā, Alksnāja ielā 9, plkst. 16.00 notiks sporta sabiedrības tikšanās ar mūsu tautieti Amerikā, Latvijas Olimpiskās komandas ārstu KĀRLI ULLI. Viņa godināšanas svētkos par paveikto Latvijas sporta labā vēstīs video prezentācija «KĀRĻA UĻĻA OLIMPISKIE CEĻOJUMI”, kas veidota, izmantojot ārsta, kinoamatiera un fotogrāfa vairāk kā 40 gadu garumā tapušos materiālus.
Raimonds Karnītis dzimis 1929. gada 26. decembrī un šogad viņš svinētu 90 gadu jubileju. Savu spožo sporta mūžu aizsācis jau mācoties Rīgas 9. pamatskolā un pēc tam Industriālā politehnikumā, līdz viņu 1946. gadā treneris Augusts Raubens uzaicināja dalībai PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs. Pievērsies basketbolam, viņš spēlējis dažādos Latvijas basketbola klubos, tostarp Rīgas ASK, „Spartakā” un Rīgas VEF.
Valsts svētku priekšvakarā ceļu pie lasītājiem sāk grāmatas „Latvijas sporta lepnums 100” elektroniskā versija.
Brīnišķīgu dāvanu Latvijas 101. dzimšanas dienā sarūpējis Latvijas Sporta muzejs – ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu ir sagatavota un ceļu pie lasītājiem sāk grāmatas „Latvijas sporta lepnums 100” elektroniskā versija.
Latvijas valsts 101. dzimšanas dienas svētku laikā iepazīstinām ar Latvijas Republikas augstākajiem apbalvojumiem. Panākumiem bagātie sportisti, gluži kā militārpersonas, politiķi, zinātnieki, mākslinieki, kas apliecinājuši savu izcilību un nopelnus tēvzemes un līdzcilvēku labā, saņēmuši neatkarīgās Latvijas Republikas valsts apbalvojumus – ordeņus, medaļas, atzinības un goda zīmes.
Emīlija Sonka (dzimusi Putniņa) nākusi pasaulē 1939. gada 4. novembrī Annas un Jāzepa Putniņu ģimenē Kurzemē, Alsungas pusē. 16 gadu vecumā jauniete tika pie sava pirmā velosipēda – to uzdāvināja onkulis. Jau nākamajā gadā – 1956. – Emīlija piedalās sava mūža pirmajās lielajās velosacīkstēs un izcīna pirmo vietu kā Alsungas patērētāju biedrības pārstāve. Sports kļūst par Emīlijas dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
2019. gada 31. oktobrī, plkst. 17.00, Latvijas Sporta muzejā notiks Rīgas Sporta veterānu kluba pasākums, kura laikā tiks sveikta vieglatlētikas seniore, garo distanču skrējēja, Eiropas un pasaules veterānu čempionātu dalībniece Baiba Lejiņa (Migla), kura svin 80 gadu jubileju.
2019. gada 28. septembrī Latvijas Sporta veterānu - senioru savienības pārstāvji apmeklēja 1912. gada Stokholmas Olimpisko spēļu stadionu un Stokholmas Sporta muzeju.
2019. gada 25. septembrī Latvijas Sporta muzejā notika grāmatas „Šķēpiem mirdzot” atvēršanas svētki. Grāmatas autors Andris Staģis apkopojis šķēpa metēju veikumu no 1901.-2017. gadam. Grāmatu laidusi klajā izdevniecība „Jumava”. Atklāšanas pasākumā piedalījās gan grāmatas autors, gan bijušie un esošie šķēpa metēji, treneri, Latvijas Šķēpmetēju kluba un izdevniecības „Jumava” pārstāvji.
2019. gada 14. septembrī, plkst. 12.00, Latvijas Sporta muzejā (Alksnāja ielā 9, Rīgā) notiks sieviešu volejbola meistarkomandas „AURORA” 50. gadu dibināšanas jubilejas atzīmēšana.
Aicināti visi bijušie: spēlētājas, treneri, ārsti, masieri, menedžeri, kluba darbinieki, sporta darba organizatori, žurnālisti, tā laika tiesneši un citi... Visi tie, kas darbojušies un bijuši ciešā saskarsmē ar „Auroras” meistarkomandas sportiskajām gaitām.
Latvijas Sporta muzejā 2019. gada 2. augustā notika neparasta tikšanās, kas kopā pulcēja hokeja ļaudis.
Svētku iemesls – no tālās Amerikas Mičigāna štata Dīrbornas pilsētas uz Latviju atceļoja neparasts priekšmets – pirmās Latvijas Republikas izcilākā ledus hokejista Leonīda Vedēja (1908-1995) marmorā veidotais krūšutēls, ko gandrīz 70 gadus atpakaļ veidojis pazīstamais tēlnieks Miķelis Geistauts. Tā ir Leonīda Vedēja meitas Janas Āboliņas dāvana Sporta muzejam un Latvijas sporta sabiedrībai. 2019. gada 25. jūnijā dāvana ieguva jaunu mājvietu – mūsu muzeju.
2019. gada 24. maijā Latvijas Sporta muzeja pārstāvji piedalījās ikgadējā Muzeju dienā. Šoreiz Daugavas muzejā Doles salā, kur jau 10 gadu tika pasniegtas arī Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas par labākajiem projektiem 2018. gadā. Latvijas Sporta muzejam šoreiz divas otrās vietas - par grāmatu "Latvijas Sporta lepnums" un ekspozīciju "Latvijas olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza".
Nav laiks. Ir tikai mirkļi –
ellišķi sāpīgi un dievišķi skaisti.
Imants Ziedonis
Latvijas Sporta muzejs izsaka dziļu cieņu un pateicību Jānim Lūsim par šķēpa sudraba skrējienu, kas nesis zelta augļus un godu Latvijai un Pasaulei.