Imantam Ramutam – 90

Jaunības gados – vieglatlēts, brieduma gados ar viņa vārdu saistās viss Latvijas lauku sports. Kopš 1968. gada, kad viņu iecēla Latvijas Lauku sporta biedrības "Vārpa" valdes priekšsēdētāja amatā.

Piedzimis Rīgā 1932. gada 27. aprīlī, kristīts Rīgas sv. Jāņa baznīcā. Tēvs Augusts Ramuts – saimniekoja savā lauku saimniecībā „Ramuti”. Māte Johanna (dzimusi Ķuze) – darīja visus lauku darbus un audzināja četrus bērnus. Augusta un Johannas ģimenē Imants bija trešais. Aiz vecākā brāļa – Gunāra, māsas Birutas un pirms jaunākā brāļa – Jura. Bērnība tika pavadīta Rīgas pievārtē – Katlakalna pagasta „Ramutos”.

Ja ir zeme un sava lauku sēta, tad pie tās arī jāturas. I. Ramuts nodomāja iegūt agronoma izglītību.

1950. gadā uzsāka mācības Skrīveru lauksaimniecības kadru skolā. Gadā, kad 1950. gada 18. jūlijā PSRS MP pieņēma lēmumu par LPSR Kolhoznieku brīvprātīgās sporta biedrības „Vārpa” organizēšanu. Vēlāk sekoja Saulaines lauksaimniecības tehnikums. Kara dienests pārrāva izglītošanos, nodienējot četrus gadus Volgas – Donas apgabalā (1952-1955). Atgriezies Latvijā – turpināja mācības Saulaines lauksamniecības tehnikumā.

1958. gadā paralēli mācībām tehnikumā tika ievēlēts par Bauskas komjaunatnes komitejas pirmo sekretāru. Pēc gada pabeidza tehnikumu. Taču diplomētais agronoms pie zemes nepalika. Komjaunatnes darbu 1962. gadā nomainīja pret partijas komitejas sekretāra vietnieka darbu Ogres rajona Kolhozu - sovhozu ražošanas pārvaldē.

Tā kā tehnikuma laikā aktīvi sportoja (pievērsās vieglatlētikai – skriešanai), tad funkcionāra I. Ramuta iemaņas tika novērtētas – 1969. gadā I. Ramutu iecēla Latvijas Lauku sporta biedrības "Vārpa" valdes priekšsēdētāja amatā. Amatā sabija līdz pat 1998. gadam. Viņš piedzīvoja arī SB „Vārpa” darbības pārtraukšanu 2000. gadā, kad tika sarīkotas pēdējās – 20. lauku sporta spēles.

Viss Latvijas lauku sports bija uz I. Ramuta pleciem – sporta bāzes, to celtniecība un uzturēšana; jaunatnes sporta attīstība laukos, pašmāju un Vissavienības sporta sacensības. Vārpieši vienmēr godam pārstāvēja Latvijas lauku sportu bijušās padomijas gados. Arī PSRS, pasaules, Eiropas un olimpisko spēļu līmenī. Tie bija kamaniņu braucēji, vieglatlēti, riteņbraucēji, airētāji, svarcēlāji u. c. sporta veidu pārstāvji. Viņu vidū daudzas izcilības. Kamaniņu sportā: Vera Zozuļa (olimpiskā čempione) un Ingrīda Amantova (bronzas medaļa, abas – Leikplesida, 1980), Dainis Bremze un Aigars Kriķis (pasaules čempioni, 1978). Vieglatlētikā: Juris Silovs (sudrabs, Minhenē, 1972; bronza, Monreāla, 1976), Inta Kļimoviča-Drēviņa (bronza, Monreāla, 1976), Māris Bružiks (Eiropas čempions, 1986), Jānis Bojārs (sudrabs, Eiropas čempionāts, 1982), Vineta Plūksna–Ikauniece (sudrabs, PSRS čempionātos, 1985-1986). Riteņbraukšanā: Baiba Caune-Morzika (pasaules vicečempione, 1968, 1974 ). Kalnu slēpošanā Jānis Ciaguns (PSRS čempions slalomā, 1973) un daudzi citi.

Lauku sporta spēles visā Latvijā izvērtās par lieliem svētkiem, kad sacensībām gatavojās lieli un mazi, jauni un netik jauni, profesionālo sportu izbaudījuši sportisti un atgriezušies amatieru līmenī. Mobilizējās cīņām arī pati sporta biedrība „Vārpa”, kuru vadīja tās pirmais numurs I. Ramuts. Lauku sporta spēles katru reizi notika citā rajonā un kārtējā jaunuzceltajā sporta bāzē. Spēlēm piemita Latvijas lauku burvība – latviskums un sirsnība. Pateicoties arī I. Ramutam. Dzīves laikā saņēmis daudz pateicības un apbalvojumus. Viņš laukos bija savējais, vienmēr darbīgs, atbildīgs un ļoti omulīgs kompānijās savu vārpiešu lielākos un mazākos saietos.

1959. gadā apprecējās ar Elgu Pupu. Ģimenē piedzima divas meitas – Lauma (1960) un Zilgma (1961). I. Ramuts varēja lepoties ar piecām mazmeitām, vienu mazdēlu un trīs mazmazmeitām. Meitām palīdzēja zemes darbos nu jau ar agronoma zināšanām.

2014. gada 4. jūnijā LIELĀ VĀRPIEŠA mūžs noslēdzās.

Raksta autore: Rita Apine, Latvijas Sporta muzeja vadošā pētniece

Foto no Latvijas Sporta muzeja krājuma (D. Caunes dāvinājums)

27.04.2022