Imantam Enkūzim 90

Imants Enkuzis Urstina kolekcija

Autors: Vasilijs Šeļepjonoks, boksa treneris, bijušais smagsvars

Imants Enkūzis, draugu vidū saukts par Imku, dzimis Liepājā 1932. gada 9. janvārī. Kara laikā zaudēja tēvu, vēlāk viņa acu priekšā bumbas uzlidojumā nogalināja māti. Vecāko māsu aizsūtīja dzīvot uz laukiem, bet Imants ar jaunāko brāli dzīves sūrumu sāka izbaudīt bērnunamā. Varbūt vecie liepājnieki vēl atceras, kas toreiz vēlās vakara stundās un naktīs notika ostas rajonā. Tieši iela un tās noteikumi veidoja Enkūža raksturu, bet no pazušanas dzīves bezdibenī viņu izglāba bokss.

ENKŪZIS

Vēlāk pēc pārcelšanās uz Rīgu viņš nokļuva pie Alberta Lavrinoviča, kuram bija laba trenera un organizatora slava. Imants Enkūzis esot ļoti nožēlojis to, ka dažādu apstākļu dēļ nebija ieguvis labu izglītību, tāpēc, Lavrinoviča mudināts, iestājās profesionālajā skolā.

1955. gada 22. novembris bija pavērsiens Enkūža un Latvijas boksa dzīvē. Imants Enkūzis uzvarēja trīskārtējo PSRS čempionu Juriju Sokolovu un kļuva par pirmo latvieti, kurš ieguva PSRS boksa čempiona titulu. Jāpiebilst, ka tajos laikos ļoti sarežģīti bija kļūt par PSRS čempionāta dalībnieku. Pirms tam bija jākļūst par Latvijas čempionu, pēc tam jāpiedalās daudzās atlases sacensībās ar milzīgu dalībnieku skaitu, un tad tikai bija tiesības startēt PSRS mērogā.

Ar Enkūzi strādāja treneri Jurijs Kļešcovs, Rihards Bērtiņš, Žanis Dzenis un Edgars Girgensons. Enkūzis bija paraugs daudziem tā laika bokseriem. Arī Aloiza Tumiņa iedvesmotājs un Andreja Dolgova pirmais treneris.

ENKUZIS 1 003

Diemžēl sportista dzīve bija pārāk īsa un beidzās traģiski 35 gadu vecumā, kad lidmašīna, kurā atradās Imants un viņa sieva Ausma, Liepājā nosēžoties, avarēja.

Zināju, ka abi Enkūži apglabāti Rīgas Meža kapos, bet neviens no maniem paziņām, nezināja – kur. Sākumā tēloju „kapu detektīvu”, taču atšķirībā no Rolanda Virka bez panākumiem. Tad palīdzību lūdzu kapu kantorī, tur man arī laipni aizdeva lāpstu un kapli, un īsti vietā, jo kapiņš un plāksnīte bija pilnībā zaļumos ieauguši. Pēc kāda laika jau varēju izlasīt uz pieminekļa iekaltos vārdus:

“Kā putna kliedziens

Tālos rudens vējos

Var izgaist mūžs,

   Bet atmiņas nekad.”

ENKŪZIS KAPI

25.01.2022.