Sporta biedrības "Marss" priekšnieks Evalds Vilsons

LSM 345 1 Evalds Vilsons Small

Riteņbraucējs, galdniekmeistars, sporta biedrības „Marss” priekšnieks Evalds Vilsons dzimis 1873. gada 30. jūlijā (pēc jaunā st.) Talsu apriņķa Strazdes pagasta Strazdniekos. 1907. gada 8. maijā Vidzemes gubernators N. Zvjagincevs parakstīja jaunas sporta biedrības – „Marss” statūtus. 1909. gada 26. jūnijā starp Kārli Menģeli, Almu Vorbi (dz. Menģele) un velosipēdu biedrību „Marss“ tika noslēgts Pirkšanas – Pārdošanas līgums par zemes gabala iegādi 2 102 kv. ass lielumā (9,6 tūkst. kv. m.) Pēterburgas šosejā 22 (tag. Brīvības iela). Tūlīt arī sākās treka un ēku projektēšana un būvēšana. Par biedrības priekšnieku ievēlēja Evaldu Vilsonu. Viņš kā pieredzējis amata meistars un labs rēķinātājs uzņēmās biedrības būvlietas.

LSM 1912 1   116583612 3170152116386961 460993248367361145 o   

Evalds Vilsons, 20. gs. 20. gadu sākumā. Foto pa labi - Evalds (pirmais no kreisās) ar māsu Mariju un brāli Tomu, Rīgā, 20. gs. sākumā.

19. gadsimta beigās Evalds amatu apguva Talsos pie namdara-galdniekmeistara Friča Kēlerta, kas bija mātes Trīnes brālis. Vēlāk kājām devās uz Rīgu, pieteicās galdniecībā Berga bazārā un kļuva par zelli. Strādāja par namdari, un diendienā vēroja, kā lielpilsēta piepildās ar modē nākušajiem riteņiem un riteņu sportu. Saulkrastu riteņu muzeja izveidotājs Jānis Seregins šā gada 18. jūnija „Marsa” aizstāvības akcijā uzsvēra, ka tieši Berga bazārā arī dzima doma par Marsa dibināšanu.
20. gs. sākumā Evalds pats piedalījās riteņbraukšanas sacīkstēs. 1908. gadā iestājās riteņbraucējos Marsā. Vēlāk bija biedrības valdes loceklis un 11 gadus pats vadīja biedrību.

8 - LSM 4708

Sporta biedrības “Marss” 15 gadu darbības jubilejas dalībnieki, 1922. 1. rindā no kreisās: 2. Roberts Plūme, 4. biedrības patrons Evalds Vilsons, 6. Mārtiņš Galviņš, 7. Jānis Druģis; 2. rindā pirmais no labās – Jānis Jordāns. Autors D. Gorlickis, Rīga.

LSM 339

 Rīgas riteņbraucēju biedrības “Marss” mūža biedra karte, izdota Evaldam Vilsonam, 1923. gadā.

Ar gadiem Vilsons Rīgā atvēra galdnieku darbnīcas ar modernām koka apstrādes mašīnām Aleksandra ielā 92 (tagad Brīvības) un Ielejas ielā 5. 1922. gada beigās Aleksandra ielas darbnīcu viņš pārcēla uz Berga bazāru Marijas ielā 13. Divdesmito gadu pašā sākumā E. Vilsons izpildīja galdniecības darbus – Satversmes sapulces nama (Saeimas nama) zāles iekšdarbus ozola kokā, pēc tam, kad 1921. gadā ēku skāra ugunsnelaime. Vēlāk piedalījās arī Jelgavas pils atjaunošanas darbos – koka elementu izgatavošanā.

LSM 349 1

Evalda Vilsona galdniecība Berga bazārā Marijas ielā 13, 20. gs. 20. gadi.

LSM 350 1

Satversmes Sapulces (Saeimas) atjaunotā sēžu zāle pēc darbu pabeigšanas, 1922. Evalds Vilsons – 1. rindā devītais no kreisās.

Treka izbūve divdesmito un trīsdesmito gadu mijā izmaksāja ap 20.000 latu. 1931. gada septembrī Marsa lūgums Rīgas pilsētas valdei par vienreizēju pabalsta Ls 1000 un gadskārtēju pabalsta Ls 300 apmērā treka uzturēšanai tika noraidīts. Bija jātiek pašiem galā. Talkā atkal nāca Evalds ar materiāliem, darba rokām un naudu.

Viņš materiāli palīdzēja ne tikai biedrībai, bet arī brālēna bērniem – Jēkabam un Marijai Vilsoniem, kas Latvijā kļuva par pazīstamiem meistariem riteņbraukšanas sportā. Neatkarības gados piedalījās populāro riteņbraukšanas sacensību „Apkārt Rīgai” rīkošanā, materiāli atbalstīja Vienības braucienus. 1933. gadā atzīmēja Evalda Vilsona 60 dzīves gadus, no tiem 40 gadus galdnieka amatā, 25 gadus riteņbraukšanas sportā un 10 gadus „Marss” priekšnieka amatā.

116789713 3170153069720199 8524296092167462570 o

Populāro riteņbraukšanas sacensību „Šķērsām apkārt Rīgai” dalībnieki un rīkotāji, 1924. No kreisās: 1. rindā – 1. Evalds Vilsons, 3. Jānis Druģis, 6. Roberts Plūme.

4 - 116719350 3170153776386795 2531835204635135594 o

Sporta biedrības „Marss” 25 gadu darbības svētku dalībnieki, 1932.

Trīsdesmitajos gados E. Vilsons turpināja būvdarbus savās dzimtajās mājās ''Alksnāji'' (Virbu pagastā). Nu jau solīdajam Vilsona kungam pirmajam un vienīgajam Talsu pusē bija vieglā automašīna ar savu šoferi. Šajā laikā viņš satika jaunu, skaistu sievieti Emīliju Kiti. Piedzima trīs bērni – dēli Aivars un Alfrēds un meita Ritma. 1940. gadā, ienākot okupācijas armijai, E. Vilsons atgriezās ''Alksnājos'' ar mucu stīpām plecā. Kolhozs atņēma stalli, šķūni, aitas, zirgus un inventāru.

9 - 116586543 3170153856386787 4125700286729273751 o

E. Vilsona mājas Virbu pagasta „Alksnāji”, 1957.

1957. gada 7. septembrī E. Vilsons mira „Alksnāju” galdniecībā ar dēli rokās. Viņa atdusas vieta – Virbu pagasta Kāronu kapos. Kapa piemineklī iegravēti vārdi: „TAVA DZĪVE, TAVI DARBI PALIKS MŪSU ATMIŅĀ”.

Īpaša pateicība par E. Vilsona dzimtas gaitu apzināšanu un izpēti Mārtiņam Kitem (Alfrēda dēlam) un raksta „Latviešu uzņēmējs ar muižnieka vērienu” autorei Antrai Grūbei.

30.07.2020.