
Latvijas Sporta muzejā 1. stāva mazajā izstāžu zālē apmeklētājiem skatāma Latvijas Sporta muzeja idejas iedzīvinātāja un Latvijas Sporta kultūras mantojuma apzinātāja V. Šmidberga (1893.-1975.) 120 gadu jubilejai veltīta izstāde.
Attīstot un izveidojot kustības, sports un vispārīgi vingrinājumi atstāj iespaidu arī uz raksturu,
pieradinot cilvēku pie kārtības, noteiktības, uzņēmības, drosmes, cīņās ar šķēršļiem, norūda pret ciešanām. Kas pieradinās cīnīties un uzvarēt sportā, nepagurs un nenonāks no ceļa arī dzīvē.
Šie vārdi pieder lieliskam cilvēkam, latviešu sporta kultūrai piederīgam cilvēkam. Sporta lietu un liecību krājējam, pētniekam un sporta muzeja idejas iedzīvinātājam Voldemāram Šmidbergam.
Kopš 1990. gada darbojas Latvijas Sporta muzejs. Muzeja priekšvēsturi pacietīgi mūža garumā veidoja V. Šmidbergs. Vāca, krāja, izkārtoja sporta dokumentus, medaļas, nozīmes, fotogrāfijas un priekšmetus. Līdz veidojās plašākā un bagātākā sporta kolekcija starpkaru Latvijā. Aptuveni 15 000 vienību.
Voldemārs dzimis un uzaudzis Rīgā, Daugavas kreisajā krastā – sportiskajā Āgenskalnā. Zēna gados vasarā grūda un meta akmeņus, cēla dažādus smagumus, spēlēja futbolu, skrēja, brauca ar riteni, bet ziemā laidās ar slidām pa Māras dīķa ledu. Vēlāk pilnībā pievērsās svaru celšanai un cīņai. Apzinīgās sporta gaitas sāka 1910. gadā sporta biedrībā Amatieris, kuras Goda biedrs palika līdz pat 1940. gadam.
Pēc Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieks V. Šmidbergs aktīvo sportistu rindās vairs neatgriezās. Kara savainojumi liedza sportošanu. Viņa mājas bija Amatieris, II Rīgas Atlētu klubs un Latvijas Smagatlētikas savienība, kuru valdēs darbojās. Daudz pūļu pielika, lai Rīgā, Salamonska cirkā 1926. gada 4.-7. septembrī pirmo reizi notiktu liela mēroga sporta pasākums – I Eiropas amatieru meistarsacīkstes grieķu romiešu cīņā. Tiesāja dažāda mēroga sacensības. Vēlāk, jau pēc Otrā pasaules kara darbojās sporta biedrībā Spartaks un Daugava. 1966. gadā viņam piešķīra Vissavienības kategorijas tiesneša kategoriju smagatlētikā.
Ar fotografēšanu Voldemārs iepazinās 17 gadu vecumā. Pirmās iemaņas apguva, strādādams par mācekli fotodarbnīcā pie slavenā gaišreģa Eižena Finka. V. Šmidbergs labprāt veidoja īpašas kompozīcijas – klusās dabas ar sporta priekšmetiem, pievērsās daudzveidīgām norisēm dabā, ikdienas notikumiem un cilvēkiem. V. Šmidbergs vairāk kā 40 gadus strādāja poligrāfijas nozarē. Vispirms izdevniecībā Jaunākās Ziņas, kas pēc Otrā pasaules kara pārtapa par laikrakstu Sovetskaja Latvija. Zināšanas un aroda prasmes fotografēšanā un poligrāfijā viņam palīdzēja veidot tematiskus ciklus par izciliem Latvijas sportistiem un notikumiem.
Kopīgajās gaitās biedrībā Amatieris dzima V. Šmidberga draudzība ar riteņa un motoru braucēju, cirka mākslinieku, gravieri un zeltkali Kārli Vītoliņu (1875.-1953.). 1938. gadā V. Šmidbergs drauga 50 gadu jubilejas reizē laikrakstā Sporta Pasaule rakstīja: “Ja kādreiz Latvijas sportam radīsies sporta muzejs, tad jubilāra novēlējums ir visas viņa godalgas, balvas, vaiņagus un mākslas ratus, kuru skaits ap desmit, nodot glabāšanā minētā muzejā nākamām paaudzēm”.
Jau trīsdesmitajos gados mazais Augļu ielas namiņš Pārdaugavā pārvērtās par savdabīgu privātu muzeju. Nāca ļaudis skatīties, lai iepazītu mūsu sporta patieso skaistumu. Arī pēc Otrā pasaules kara posta gadiem un jaunās kārtības iedibinātājiem, kam bija sveša brīvās Latvijas sporta sasniegumi, tomēr izdevās Augļu ielas muzeju saglabāt un turpināt veidot. Pēc ceturtdaļas gadsimta viņš pats uzrakstīs Testamentu saviem laika biedriem ar līdzīgu novēlējumu. Muzejs bija Voldemāra cerība un sapnis, jo ik pavasaris atnāca ar plūdiem, kas draudēja noslīcināt un iznīcināt simtiem sporta lietu.
Zināms mierinājums bija jaunā Auroras sporta nama uzcelšana pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Ar toreizējā Ļeņina rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Urtāna, Mārtiņa Pagodkina, Jāņa Āboltiņa un vēsturnieces Lidijas Tauriņas pūlēm 1974. gadā atklāja ekspozīciju No Latvijas PSR sporta vēstures, kurā kaut daļēji plašākai publikai pavērās kolekcijas bagātības. Gadu pirms lielā ideālista šķiršanās no šīs pasaules.
Līdz ar Latvija neatkarības atgūšanu, valsts ieguva arī jaunu sporta muzeju. V. Šmidberga kolekcija veido muzeja zelta fondu. Izcilās personības veikums, viņa cerības, domas un gars cauraužas katram jaunam pasākumam – izstādei, publikācijai, grāmatai. Patlaban senās Rīgas pašā sirdī – Alksnāja ielas ēkā atrodas muzejs ar skaitliski lielāko sporta kultūrvēsturisko mantojumu. Voldemārs Šmidbergs nepagura, cīnījās un uzvarēja!
Fotogrāfijas no izstādes atklāšanas:
Izstādes atklāšana Latvijas Sporta muzeja 1. stāva mazajā izstāžu zālē. Foto: Latvijas Sporta muzejs, 27.03.2013. |
Izstādes atklāšanas goda viesi - V. Šmidberga testamenta izpildītājs Mārtiņš Pagodkins un V. Šmidberga dēls Austris Šmidbergs. Foto: Latvijas Sporta muzejs, 27.03.2013. |
Informāciju sagatavoja:
Rita Apine (Latvijas Sporta muzejs)
27.03.2013.