LSM 15 999 Small

Šodien mūsu pirmajai olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei - 90 gadu.

Atceres pasākumā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā pie Inesei Jaunzemei veltītā piemiņas akmens piedalījās viņas draugi, meita Vita Jaunzeme, Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne, Latvijas Šķēpmetēju kluba vadītājs Gints Palameiks, bij. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, sporta darbinieks Andris Kalniņš.

Lasīt tālāk ...

Muzeju nakts 2022

2022. gada 14. maijā pēc divu gadu pārtraukuma Latvijas Sporta muzejs, kā arī citi Latvijas muzeji un sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas vērs savas durvis Muzeju nakts apmeklētājiem.

Šī gada Muzeju naktij dota brīvā tēma, savukārt visas norises notiek ar devīzi #TiekamiesTagad, aicinot uz atkalsatikšanos klātienē. Muzeju nakts Latvijas Sporta muzejā risināsies no plkst. 18.00 - 23.00. Ieeja muzejā akcijas laikā ir bez maksas. 

Lasīt tālāk ...

Beijing 2022-atklasana zimogosana 12.05.2022 10

2022. gada 12. maijā Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notika Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes “Beijing 2022” atklāšana. Pasākumu papildināja Latvijas Pasta izdotās Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei veltītās pastmarkas prezentācija un aploksnes zīmogošana. Foto: Evija Trifanova /LETA/

Lasīt tālāk ...

Pekina ielugums 2.05.2022

2022. gada 12. maijā, plkst. 12.00 Latvijas Sporta muzejā, Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notiks Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes “Beijing 2022” atklāšana.
Pasākumu papildinās Latvijas Pasta izdotās Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei veltītās pastmarkas prezentācija un aploksnes zīmogošana.

Lasīt tālāk ...

Pas cemp hokeja 2022 Studija

Jau šo piektdien, 13. maijā, sākas Pasaules čempionāts hokejā, kas norisināsies Somijas pilsētās Helsinkos un Tamperē. Kā ierasts, Latvijas Televīzija (LTV) čempionāta laikā skatītājiem nodrošinās spraigas diskusijas LTV7 Hokeja studijā pirms, pēc Latvijas izlases spēlēm un to laikā. Studijas sastāvā šogad – LTV sporta žurnālists Dāvids Ernštreits un hokeja eksperti – Edgars Masaļskis un Oļegs Sorokins.

Lasīt tālāk ...

Gramata Olimpiskas medalas Latvijai

Par godu Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei ir izdota unikāla un ekskluzīva grāmata “Olimpiskās medaļas Latvijai”, kurā apkopoti 117 mūsu Olimpisko medaļnieku stāsti zem pieciem karogiem. Medaļnieku apkopojums ar nelielu aprakstu par medaļu iegūšanu apzināti veidots Olimpisko spēļu hronoloģiskā secībā, kas palīdz ātri uzzināt – kurās vasaras vai ziemas Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas medaļas.

Lasīt tālāk ...

Imants Ramuts no Daina Caunes mat 1

Jaunības gados – vieglatlēts, brieduma gados ar viņa vārdu saistās viss Latvijas lauku sports. Kopš 1968. gada, kad viņu iecēla Latvijas Lauku sporta biedrības "Vārpa" valdes priekšsēdētāja amatā.

Piedzimis Rīgā 1932. gada 27. aprīlī, kristīts Rīgas sv. Jāņa baznīcā. Tēvs Augusts Ramuts – saimniekoja savā lauku saimniecībā „Ramuti”. Māte Johanna (dzimusi Ķuze) – darīja visus lauku darbus un audzināja četrus bērnus. Augusta un Johannas ģimenē Imants bija trešais. Aiz vecākā brāļa – Gunāra, māsas Birutas un pirms jaunākā brāļa – Jura. Bērnība tika pavadīta Rīgas pievārtē – Katlakalna pagasta „Ramutos”.

Lasīt tālāk ...

LSM L.Kaunistes mat 1
Lāsma Kauniste svin apaļu jubileju – savu 80. Dzimšanas dienu!

Pasaules godu Latvijai atnesa tieši ātrslidošana. Tāpat kā tas bija trīsdesmito gadu izskaņā, kad par Eiropas meistaru 1939. gadā Rīgā kļuva Alfons Bērziņš. 1969. gadā Grenoblē pasaules čempiones titulu daudzcīņā izcīnīja nevis kāda no titulētākajām holandietēm vai krievietēm, PSRS izlases dalībniecēm, bet gan latviete Lāsma Kauniste. „Kauniste bija vislabākā”, „Kauniste pirms Stīnas Kaizeres un Annas Šutas”, „Kauniste pārmāca holandietes par augstprātību”, „Gribasspēks paceļ Kaunisti ātrslidošanas virsotnēs”. Tā par jauno pasaules čempioni rakstīja pasaules prese.

Lasīt tālāk ...

 Alise Dzeguze ASK laukums 1938 no Smideberga slidosanas albuma 4 1

Alise Antonija Dzeguze-Kļaviņa (15. IV 1914. - 23. IX 1999. Toronto, Kanāda).

VIŅA – 10 - kārtēja Latvijas meistare (1932, 1933 - 1938, 1940, 1941, 1942 un 1944) un IV Ziemas olimpisko spēļu dalībniece 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē.

Gadu atpakaļ sporta vēsturnieks Andris Zeļenkovs jaunajā interneta platformā žurnālā “Sports” publicēja plašu rakstu par Alisi Dzeguzi–Kļaviņu. Autora lielisko rakstu vēlos papildināt ar pārdomām par laiku, kas A. Dzeguzei ļāva kļūt pa to, kas viņa bija mūsu daiļslidošanā starpkaru Latvijā…

Lasīt tālāk ...

Mehu ekspedicija FB 1

2022. gada 12. februārī Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes studentu pašpārvalde (RTUMTAF SP) organizēja semināru “Mehu ekspedīcija”, kas bija domāts MTAF pirmkursniekiem, lai viņi iegūtu zināšanas par pašpārvaldes darbību, gūtu motivāciju iesaistīties tajā un lai labi pavadītu laiku.

Lasīt tālāk ...

Atgriežoties no Olimp.spēlēm 1976 g 11

9. martā 70. dzimšanas dienu svinēja visu laiku labākā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova. Savas karjeras laikā divas reizes kļuvusi par olimpisko čempioni basketbolā PSRS izlases sastāvā - XXI Olimpiādes spēlēs, Monreālā, 1976. gadā un XXII Olimpiādes spēlēs, Maskavā, 1980. gadā.

Lasīt tālāk ...

Melbardis plakats 

Latvijas Televīzijā (LTV) rādīs režisora Armanda Tripāna dokumentālo filmu “Melbārdis” (2022), kas ir skaudrs, emocionāls un personīgs stāsts par visu laiku Latvijas titulētāko bobslejistu Oskaru Melbārdi. Filma būs skatāma 12. martā LTV7 pulksten 20.00.

Lasīt tālāk ...

Pagodkins 60

Tik piesātināta biogrāfija, kāda ir Mārtiņam Pagodkinam, tāda ir retums mūsu sporta žurnālistu brālībā. Daudz amatu – valstisku un sabiedrisku, daudz darba vietu. Izlasīju M. Pagodkina biogrāfiju un nodomāju: fantastiski mainīgs, veiksmīgs un ļoti labdabīgs. Kaut kāda liktenīga saderība ar sporta lietu kolekcionāra Voldemāra Šmidberga personību (viņa pasē pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Krievijā 1922. gadā uzvārda rakstība Šmidebergs nesakrīt ar padomju gados rakstīto un pierasto; kā pats Mārtiņš vienmēr uzsvēris – Šmidbergtēvam šis viņa uzvārda kāzuss esot bijis mazsvarīgs).

Lasīt tālāk ...

Sporta muzeja pastmarka 2022

Latvijas Pasts 2022. gada 25. februārī izdod jaunu pastmarku – sērijā Latvijas muzeji. Šā gada izdevums veltīts Latvijas Sporta muzejam. Uz jaunās pastmarkas māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja attēlojusi dažādus vērtīgus muzeja krājuma eksponātus.

Lasīt tālāk ...

caur-objektiva-prizmu-alise-un-manfreds-ziverti-baneris

Latvijas Nacionālais arhīvs izveidojis jaunu virtuālo izstādi “Caur objektīva prizmu – Alise un Manfreds Zīverti”, kas veltīta trimdas latviešu fotogrāfiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Alisei un Manfredam Zīvertiem. Izstādi veido ar fotogrāfijām, foto negatīviem, diapozitīviem, filmu lentēm un dokumentiem bagātais Zīvertu ģimenes fonds LNA LVA F.1996. Savukārt vairākkārt titulētās basketbolistes Alises Zīvertes (dz. Gailīte) sporta gaitas starpkaru Latvijā un bēgļu nometnē Manheimā Vācijā papildina arī Latvijas Sporta muzeja krājums.

Lasīt tālāk ...

13 Ceļā uz Pekinu 2022 page-0001

XXIV ziemas olimpisko spēļu laikā biedrība “Latvijas Olimpiskā akadēmija” iepazīstina ar materiālu “Ceļā uz Pekinu”, kuru tradicionāli ikviens Latvijas olimpiskās komandas dalībnieks ceļā uz Pekinu atradīs savā ceļasomā.

Lasīt tālāk ...

Albervilas OS 1992 LOK arhīvs 4

Latvijas Televīzijā (LTV) tapusi dokumentālā filma “Atgriešanās olimpiāde” (2022), autori Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, kas vēsta par Latvijas olimpiešu atgriešanos zem sava valsts karoga 1992. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā un vasaras – Barselonā. Filmu pirmizrādīs LTV1 piektdien, 4. februārī, pulksten 20.55.

Lasīt tālāk ...

Imants Enkuzis Urstina kolekcija

Autors: Vasilijs Šeļepjonoks, boksa treneris, bijušais smagsvars

Imants Enkūzis, draugu vidū saukts par Imku, dzimis Liepājā 1932. gada 9. janvārī. Kara laikā zaudēja tēvu, vēlāk viņa acu priekšā bumbas uzlidojumā nogalināja māti. Vecāko māsu aizsūtīja dzīvot uz laukiem, bet Imants ar jaunāko brāli dzīves sūrumu sāka izbaudīt bērnunamā. Varbūt vecie liepājnieki vēl atceras, kas toreiz vēlās vakara stundās un naktīs notika ostas rajonā. Tieši iela un tās noteikumi veidoja Enkūža raksturu, bet no pazušanas dzīves bezdibenī viņu izglāba bokss.

Lasīt tālāk ...

1 Dzenis

Autors: Vasilijs Šeļepjonoks, bijušais smagsvars, boksa treneris

14. janvārī – 120. dzimšanas diena boksa leģendai Žanim Dzenim (1902–1974), kurš bija pirmais Latvijas čempions smagajā svarā. Viņa dzīves gaitas aizsākās Bēnē, mūža lielākā daļa aizritēja Rīgā, bet dēkaiņa raksturs un vēsturiskie notikumi viņu aizveduši tālos pasaules ceļos – vispirms Krievijā, tad Francijā, vēlāk 5 gadus boksējoties Austrālijā.

Lasīt tālāk ...

2 Mairis Briedis muzeja 13.01.2022

2022. gada 13. janvārī, savā dzimšanas dienā, muzeja ekspozīciju "Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza" un izstādi „Tokyo2020” apmeklēja latviešu titulētākais bokseris Mairis Briedis. Savas profesionālās karjeras laikā Mairis izcīnījis Pasaules čempiona titulus IBA un IBF versijā (svarā līdz 90,7 kg), 2017. gadā kļuva par Pasaules čempionu boksā pirmajā smagajā svarā Pasaules Boksa padomes (WBC) versijā. Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic gaviļnieku!

Lasīt tālāk ...

Irmas Jaunzemes materiali 2

2022. gada 14. februārī atzīmēsim vieglatlētes, sporta darbinieces, Latvijas izlases vecākās treneres, jaunatnes vieglatlētikas statistiķes, lielu starptautisku sacensību sekretariāta vadītājas Irmas Jaunzemes (1922 – 2019) simto dzimšanas dienu. Apzinoties Irmas Jaunzemes mūža veikumu un tā vērtību Latvijas vieglatlētikas vēsturē, 12. janvārī viņas personīgā arhīva materiālus Latvijas Sporta muzejam nodeva viņas meita Ilze Briede.

Lasīt tālāk ...

Krauklis - 14

Autore: Daina Grīnhofa

Runājot par Latvijas basketbola vēsturi, Alfrēda Kraukļa (1911-1991) vārds tiek pieminēts bieži. Taču šobrīd par viņu runāt ir īsti vietā, jo 8. decembrī aprit 110 gadu kopš Meistara dzimšanas, savukārt pirms 30 gadiem 17. novembrī Krauklis aizgāja Mūžībā.

Lasīt tālāk ...

chr18

Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt.
Sporta muzeja kolektīvs vēl jaukus Ziemassvētkus, sportisku veiksmi un izdošanos Jaunajā 2022. gadā!

Lusis pastmarka

Gada nogalē atskatāmies uz muzeja jaunieguvumiem. Krājuma papildinājumi ir bijuši daudzveidīgi, nozīmīgi un unikāli: to vidū ir gan dokumenti, gan drukas darbi, kā arī apbalvojumi, lietiskie un mākslas priekšmeti. Kopumā krājumā iekļauti 1203 jaunieguvumi. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.

Tokijas OS atklasana 1

Foto ieskats Latvijas Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas veidotās izstādes „Tokyo 2020” atklāšanā, 2021. gada 25. novembrī. Izstāde tapusi, pateicoties LR Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam. Vizuālo noformējusi veidojusi dizaina firma SIA "DUE". Foto: LETA, Zane Bitere.

Lasīt tālāk ...

Tokija -2021 Ielūgums 25.11

Latvijas Sporta muzejā 2021. gada 25. novembrī, plkst. 13.00 Vecrīgā, Alksnāja ielā 9 notiks Latvijas Sporta muzeja un Latvijas Olimpiskās komitejas – izstādes „Tokyo 2020” atklāšana.

Spēles gaidījām piecus gadus, ierasto četru vietā. Šī bija pirmā reize, kad olimpiskās spēles tika atliktas un pārceltas, nevis atceltas, saglabājot nosaukumā skaitli „2020”. Spēles bez skatītājiem, spēles Covid-19 ēnā. Tomēr Tokijas 40 sporta laukumos pulcējās 11 989 sportistu, lai cīnītos par medaļām. Viņu vidū bija arī 33 Latvijas olimpiešu, kas startēja 14 sporta veidos.

Lasīt tālāk ...

Museum-Closed-e1434655104984-400x321

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Saistībā ar Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un pastiprinātajiem drošības pasākumiem, Latvijas Sporta muzejs ir slēgts apmeklētājiem no 2021. gada 21. oktobra līdz 2021. gada 15. novembrim.

Lusa kauss  1 FB ML

Šogad, 2021. gada 16. maijā, jau 9. reizi, Jelgavā notika Jāņa Lūša kausa izcīņa šķēpmešanā. Sacensību pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad tās tika iedibinātas kā olimpisko čempionu Ineses Janzemes un Jāņa Lūša kausa izcīņa. 2021. gadā otro reizi sacensības tika organizētas kā „Olimpiskā čempiona Jāņa Lūša piemiņas kauss”.Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Jana Lusa izstades ielugums

Latvijas Sporta muzejā 2021. gada 24. septembrī, plkst. 12.00 Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, notiks Latvijas Pasta un Latvijas Sporta muzeja pasākums – pastmarkas prezentācija un izstādes atklāšana, kas veltīta Gadsimta leģendai, šķēpmetējam – Jānim Lūsim (1939 – 2020).

Lasīt tālāk ...

Brūne Large

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija pateicas Latvijas Sporta muzejam un tā direktorei Agrai Brūnei par akadēmijas sportistiem- olimpiešiem veltītā stenda izveidošanu. Gaismas stendā apskatāmi izcilākie 127 sportisti, kas dažādos laika posmos piedalījušies olimpiskajās spēlēs. Stends līdz nākamā gada 1. janvārim apskatāms LSPA ēkā (1. stāva vestibilā), Brīvības gatvē 333, Rīgā.

Lasīt tālāk ...

1 FB talismans Tokija Small

Olimpisko spēļu talismani ir sportistu un līdzjutēju iecienīti suvenīri, kas tiek uzglabāti vēl ilgi pēc tam, kad olimpiskās spēles ir noslēgušās. No Tokijas 2020. gada spēlēm (COVID-19 pandēmijas dēļ tās tika pārceltas par gadu un faktiski notika 2021. gadā) pie mums, uz Latvijas Sporta muzeju, ir atceļojis pavisam īpašs spēļu talismans. Šis talismans pievienots ziedu pušķim, ko saņēma ikviens no Latvijas 3x3 basketbolistiem (Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis) ziedu ceremonijas laikā līdz ar zelta medaļām. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

LSPA stends foto autors Ivans Klementjevs 2

Latvijas Sporta muzeja veltījums Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai (LSPA) simtgadē- gaismas stends ar LSPA absolventu un mācībspēku- olimpiešu portretiem. Stendā apskatāmi izcilākie 127 sportisti, kas dažādos laika posmos piedalījušies olimpiskajās spēlēs.

Lasīt tālāk ...

Stendala muzeja vizite 18.08.2021 Large

No 19. – 22. augustam mūsu pilsētā notiks 41. Starptautiskās Hanzas dienas Rīgā 2021. Šo svētku ietvaros 18. augustā mūsu muzeju apciemoja Vācijas pilsētas Štendāles (Stendal, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē) Sporta muzeja delegācija septiņu cilvēku sastāvā, lai jau otro reizi apciemotu sporta muzeju un koleģiālās sarunās gūtu pieredzi sporta kultūras mantojuma un vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.

Lasīt tālāk ...

Informējam, ka no 2021. gada 1. septembra mainās muzeja pakalpojumu izcenojumi. Sīkāk skatīt sadaļā Pakalpojumi.

IMG 20210810 160543 Large

Šī gada 8. augustā, svētdienā, noslēdzās XXXII Olimpiādes spēles Tokijā. Latvijas sportisti tajās startēja ar labiem panākumiem, izcīnot vienu zelta un vienu bronzas medaļu 3x3 basketbolā un svarcelšanā. Un, saprotams, šie sportisti- medaļnieki: Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis un Artūrs Plēsnieks ir Latvijas varoņi. Taču mēs neaizmirstam, ka startēja arī citi Latvijas sportisti, kuri elpoja un cīnījās, lai piedzīvotu savus olimpiskos brīžus. Šeit varētu nosaukt vai visu Latvijas olimpisko izlasi, lieliskos sportistus. Un mēs zinām, ka tikpat lieliski sportisti cīnījās un pārstāvēja savas valstis no visas pasaules. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Karba ML samazinats izmers 2

Šī gada 23. jūlijā sāksies Olimpiādes spēles Tokijā, Japānā. Šīs solās būt neparastas olimpiādes spēles globālās pandēmijas zīmē. Šī iemesla dēļ mēs, Latvijas Sporta muzejā, par šī mēneša priekšmetu esam izvēlējušies  gluži parastu un ikdienišķu lietu – cepumu kārbu, kas atgādina visas „mierlaiku” pagātnes olimpiādes. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

1 Large

Valentīna Varkēviča, starptautiskās klases sporta meistare, dzimusi 1934. gada 21. aprīlī Rīgā. Sportiste mūža laikā pabijusi gan volejbolistes, gan volejbola treneres ampluā. 20. gs. 50. un 60. gadu mijā V. Varkēviča atradās panākumu virsotnē. Latvijas Sporta muzeja Goda zālē aplūkojamas izcilās volejbolistes balvas un medaļas. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

IMG 20210527 0002

Latvijas Pasts 2021. gada 27. maijā izdod pastmarku un aploksni Latvijas Futbola federācijas 100. jubilejā. Jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana šodien, 27. maijā notiek Latvijas Sporta muzejā, ievērojot visus epidemioloģiskos nosacījumus.

Lasīt tālāk ...

Marka - Copy Large

Sākoties Pasaules hokeja čempionātam Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Latvijas Pasts 2021. gada 21. maijā par godu šim nozīmīgajam sporta notikumam izdevis īpašu pastmarku un aploksni. Uz pastmarkas attēlots čempionāta oficiālais talismans – ezis Spiky. Jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana šodien, 21. maijā notika Latvijas Sporta muzejā, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus.

Lasīt tālāk ...

LSM 20.811 - 5.lpp Large

Kopīgajā Latvijas Muzeju Nakts 2021 programmā
Latvijas Sporta muzejs piedāvā digitālu vēstījumu „7 ROBEŽLĪNIJAS UZ 3259 LAPĀM” par izcilas personības – sportista, arhitekta un gleznotāja Valža Tetera (1922 – 2012) paša rakstītu, zīmētu un darinātu (jā, jā, darinātu!) dzīves stāstu “Manas sporta gaitas”, kas ietvertas 7 oriģinālos albūmos uz 3259 lapaspusēm un kas aptver laika posmu no 1935. gada Latvijas Republikā līdz 1997. gadam Kanādā.

Lasīt tālāk ...

Gleznas sportisti 3

Lai godinātu Latvijas sportistus un viņu profesionālos sasniegumus, turpmāk Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā būs iekļauti arī 12 izcilu sportistu portretu gleznojumi, ko gleznojis Liepājas mākslinieks Vilnis Bulavs. Tie radīti unikālā šī gada kalendāra "Sports un māksla. Izcili Latvijas sportisti kolāžās 2021" izveides ietvaros. Sportistiem veltīts kalendārs Latvijā pēdējo reizi tika veidots ļoti sen – pirms 12 gadiem, tāpēc šī gada projekts iezīmējis tradīcijas atdzimšanu ar nebijušu vērienu. Projektu realizējusi programma „Atrodi savu sporta veidu”.

Lasīt tālāk ...

LSM 19.432 1 Medium

Maijs šogad Latvijā atkal ir hokeja mēnesis. Lai arī ar ierobežojumiem spēļu apmeklēšanā, Pasaules čempionāts hokejā Latvijā tomēr notiks. Un sakarā ar šo čempionātu, mēs, Latvijas Sporta muzejā pārlūkojām savu muzeja krājumu. Mums ir gan dažāda hokeja fanu atribūtika, gan dažādu laiku profesionālu hokejistu balvas un piemiņas lietas, bet šoreiz ieskatīsimies nedaudz senākā hokeja vēsturē. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

12 foto - J.Krauze   J.Pola alb. Medium

1893. gada 14. aprīlī (pēc vecā stila) Rīgas Sv. Jāņa I ev. Lut. draudzes 1893. gadā dzimušo reģistrā ar Nr. 121 ierakstīts Jāņa Krauzes un viņa sievas Annas, dzim. Beķers, laulībā dzimušais dēls Jānis Krauze.

Jānis Krauze ir pirmais latviešu sportists, kurš izcīnīja godalgotu vietu pasaules meistarsacīkstēs, 1913. gadā Vācijas pilsētā Breslavā (Breslau, tagad – Vroclava Polijā), sasniegdams trešo rezultātu svarcelšanas četrcīņā – 406,2 kg. Vācu žurnāls „Athletik” rakstīja: “Krievijas pārstāvis Jānis Krauze izcēlās ar veiklību un korektu stāju. Šis jaunais un lieliski veidotais atlēts sajūsmināja visus ar savām saskaņotajām kustībām un fenomenālo spēku, kas bija jūtams katrā svara celšanas paņēmienā."

Lasīt tālāk ...

IMG 20210408 102245 Large

Juris Silarājs ir dzimis liepājnieks. Pasaulē nācis 1917. gada 21. martā. Pēc vecāku laulības šķiršanas Juris izvēlas tēva uzvārdu – Solovjovs mainīt uz mātes dzimtas uzvārdu – Silarājs. Sportot sācis jau skolas gados, Liepājā, un viņa pirmais komandu sporta veids bijis volejbols, bet vēlāk pievērsies basketbolam, kā arī individuālai sportošanai, priekšroku dodot šķēpmešanai. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Kundzina mat. Large

1905. gada marta otrā pusē – 19. martā, Rīgā, Čiekurkalnā dzimis viens no Latvijas izcilākajiem grieķu – romiešu stila meistariem – Krišjānis Kundziņš. Titulu jau netrūka: Olimpietis, 5. vietas ieguvējs XI Berlīnes olimpiādes spēlēs, startējis Eiropas meistarsacīkstēs (Kopenhāgena, 1935; Parīze, 1937; Tallina, 1938; Oslo, 1939). Latvijas meistars spalvas svarā (1931, 1932, 1935, 1936, 1937) un vieglajā svarā (1940). Latvijas olimpiāžu uzvarētājs (1931, 1935, 1939), PSRS čempionātu dalībnieks – 7. vieta (Rostova pie Donas, 1946) un 4. vieta (Maskava, 1947).

Lasīt tālāk ...

LSM 3165 Large

Sporta žurnālists Arnolds Šmits dzimis 1909. gada 14. martā Rīgā. Viņa vārds Latvijā ir pazīstams, taču tikai šauram lasītāju lokam. Tie ir cilvēki, kas interesējas par mūsu sporta vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sporta arhīvi atradās aiz trejdeviņām atslēgām. Garie okupācijas gadi Latvijā draudēja nogremdēt visu iepriekšējo paaudžu paveikto. Taču slepus pāri robežai atnāca sporta grāmatas, kuru autori bija Vilis Čika, Gunārs Gubiņš un Arnolds Šmits. Viņi arī bija trīs “lielie vaļi” brīvajā pasaulē, uz kuru mugurām turējās mūsu sporta vēstures saglabāšana, dokumentēšana un … rakstīšana. Viens no lielās rakstošās trijotnes bija Arnolds Šmits, kas visu mūžu nostrādāja avīžniecībā Latvijā, Vācijā un Austrālijā.

Lasīt tālāk ...