Izstāde –”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA”, kas veltīta mūsu valsts un sporta simtgadei.

Esam lepni par 100 gados sasniegto – olimpisko, pasaules un Eiropas čempionu uzvarām.
Aktivitāte - POP-UP KLASE sporta muzejā. „NO PARĪZES LĪDZ PARĪZEI”. Latvijas sporta simtgade olimpiskajā saimē.
muzeju nakts mazs
Stāsts – „Pirmo reizi! Latvijas valsts vienības starts VIII vasaras olimpiādes spēlēs – Parīze 1924” (slaidšovs uz lielā ekrāna)
 
Aktivitāte
Es kāpt gribu kalnā visaugstākā,
Ne spēka man pietrūks,
Ne bail man no kā...” (V.Plūdons)
Bērni un jaunieši varēs apliecināt bezbailību un drosmi, sasniedzot Sporta muzeja Everestu – alpīnistu klinšu kāpšanas sienas augstāko punktu.
Ekspresizstāde, kurā aplūkojamas dažādas hokeja sporta relikvijas, it īpaši Latvijas hokejistu sporta krekli gan no NHL klubiem, gan Latvijas izlasēm un ārzemju klubiem no Austrijas un Japānas. Starp eksponātiem ir Helmuta Baldera, Oskara Bārtuļa, Matīsa Kivlenieka, Sanda Ozoliņa, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva, Sergeja Žoltoka un citu izcilu Latvijas hokejistu spilgto karjeru liecinieki.
Eksponātu vidū ir arī hokeja ekipējums, īpašas slidas, kas datējamas ar 1910.gadu, hokeja bruņas no 20.gs. 40.-50. gadiem, cimdi, hokeja nūjas, ķiveres un ripas ar autogrāfiem, kā arī piemiņas medaļas no dažādām “Rīgas Dinamo” starptautiskajām spēlēm.
Šīs izstādes mērķis ir vākt ziedojumus Latvijas Hokeja sporta veterāniem, viņu veselības uzlabošanai.
„Muzeju naktī” 18.maijā būsim atvērti no 18.00 – 23.00.

No 2024.gada 10.maija līdz 26.maijam, Pasaules Hokeja čempionāta laikā Latvijas Sporta muzejs, sadarbībā ar biedrību “Hokeja atbalstam” un privātkolekcionāriem no Latvijas un ārzemēm piedāvā ekspress izstādi. 

DSC03530 mazs

 Skats no izstādes. Foto: Ieva Leiniša (LETA)

Izstādē ir aplūkojamas dažādas hokeja sporta relikvijas, it īpaši Latvijas hokejistu sporta krekli gan no NHL klubiem, gan Latvijas izlasēm un ārzemju klubiem no Austrijas un Japānas. Starp eksponātiem ir Helmuta Baldera, Oskara Bārtuļa, Matīsa Kivlenieka, Sanda Ozoliņa, Kārļa Skrastiņa, Herberta Vasiļjeva, Sergeja Žoltoka un citu izcilu Latvijas hokejistu spilgto karjeru liecinieki.

Eksponātu vidū ir arī hokeja ekipējums, īpašas slidas, kas datējamas ar 1910.gadu, hokeja bruņas no 20.gs. 40.-50. gadiem, cimdi, hokeja nūjas, ķiveres un ripas ar autogrāfiem, kā arī piemiņas medaļas no dažādām “Rīgas Dinamo” starptautiskajām spēlēm.

Šīs izstādes mērķis ir vākt ziedojumus Latvijas Hokeja sporta veterāniem, viņu veselības uzlabošanai.

Latvijas Sporta muzejs pateicas izstādes iniciatoram Guntim Bāliņam, kā arī privātkolekcionāriem par sadarbību izstādes tapšanā.

Izstādi atbalsta ar priekšmetiem no savām privātkolekcijām:

Deniss Ņekrasovs (Apvienotā Karaliste, Anglija)

Dmitrijs Pisarevs (Apvienotā Karaliste, Gērnsija)

Mereks Dzerkalis (Latvija)

Imants Ziediņš (Latvija)

Jānis Neikšāns (Latvija)

Astrīda Kivleniece (Latvija)

Kristiāns Rubīns (Latvija)

Izstāde pieejama apmeklētājiem no 2024.gada 10. maija līdz 26. maijam muzeja darba laikā.

No 2024. gada 15 februāra Latvijas Sporta muzejs piedāvā izstādi - nodarbību skolēniem "POP-UP KLASE MUZEJĀ" "No Parīzes (1924) līdz Parīzei (2024)". Programmā paredzēta tematiskā ekskursija muzejā, īsa Olimpisko spēļu vēsture - par saknēm Senajā Grieķijā un tradīcijas atjaunošanu barona Pjēra de Kubertēna vadībā, ziemas un vasaras spēles. Par nozīmīgākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem (pirmās godalgas un pirmā dalība). 

Parizes izstade ielugums mazs

 

Programmas turpinājumā iespēja izmēģināt vienu no jaunākajām olimpiskajām sporta disciplīnām - kāpšanas sienu (alpīnismu) profesionāla instruktora vadībā un darbošanās tematiskās izstādes telpā ar akcentu uz VIII olimpiādes spēlēm Parīzē (1924.gads) un uzdevumu lapām, kā arī iepazīties ar XXXIII Olimpiādes spēļu talismaniem- Frīģietēm. 

Piesaki savu klasi vai uzzini vairāk pa tālruni 67 225 127 ! 

Šodien atvadāmies no basketbolistes, TTT meistarkomandas kapteines Dzintras Grundmanes. Viņas mūžs noslēdzās 2024. gada 16. janvāra agrā rītā.

1989. gadā, kādā vasaras dienā Rīgā, topošā sporta muzeja pagaidu telpās bijušā privātmājas otrā stāvā Tālivalža ielā (pirmajā stāvā atradās Rīgas Sporta pils sporta atribūtikas darbnīca), iezvanījās telefons. Klausulē atskanēja simpātiska sievietes balss. Sieviete stāstīja par kāda Visvalža Bērziņa, Jelgavas onkulīša kolekciju. Tā bija Dzintra Grundmane. TTT meistarkomandas izcilniece.18

 Dzintra Grundmane (no ģimenes arhīva)

Nedaudz vēlāk – 1990. gadā Viņa atnāca strādāt uz muzeju. Mazais Tālivalža ielas “muzejs” ieguva valstiskas aprises – tika dibināts Latvijas valsts sporta muzejs ar vēlākajām kultūrvēsturiski un arhitektoniski elegantām telpām Vecrīgā, Alksnāja ielā 7 un 9.

Viņas atnākšana bija kā svaiga vēja brāzma. Lielisks intelekts un godīga cilvēka reputācija.

Kara laika bērns – dzimusi 1944. gada 11. augustā. Bērnība un skolas gadi aizritēja Pārdaugavā – Smiļģa ielā 2. Vispirms – “mazās” skolas – Rīgas 38. pamatskola un Rīgas 5. vidusskola. Arī 3. Bērnu un jaunatnes sporta skola ar lielu basketbola bumbu sestās klases meitēna rokās, nodota pirmā trenera Viktora Strupoviča gādībā. Mazām skolām sekoja “lielās” – ar labu “ārpus sporta” izglītību – studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē (gan ar pārtraukumiem līdz 3. kursam), tad Ģeogrāfijas fakultāte ar ģeogrāfa diplomu. Un beigu beigās Maskavas valsts kinematogrāfijas institūta Ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļa. Pēc mācīšanās sešiem gadiem – darbs Rīgas kinostudijā administratores un filmu direktores amatā.

Bet sportā? Milzu panākumi: Rīgas TTT meistarkomandas spēlētāja (1962 – 1975). Laukumā saspēles vadītāja, cīnītāja. Četrus gadus TTT meistarkomandas kapteine (1972 – 1975). 11 uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā kluba sastāvā.12 uzvaras PSRS čempionātos. Četras uzvaras PSRS Tautu spartakiādēs Latvijas PSR izlases sastāvā (1963, 1967, 1971, 1975). Divas uzvaras Latvijas PSR čempionātos (1965, 1974). Izlasē Dzintra aizvadīja 86 spēles. Beigu beigās spoži tituli un apbalvojumi: PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1975) un Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes Goda zīmes saņēmēja (1998).

Kinostudijā pavadītie gadi vēlāk ļāva veidot dokumentālās sporta filmas. Kinostudijas draugu un pašas pieredzes rezultātā tapa Anatolija Pjatkina un Andreja Apsīša “mazdarbiņš” par olimpieti Alfrēdu Ruku – pirmo izcilāko soļotāju cariskajā Krievijā.

1988. gadā sākās darbs pie kinožurnāla ”Sporta apskats”, kas bija veltīts Latvijas Sporta biedrības simtgadei. Pirmajai latviešu sporta biedrībai, kas dibināta 1891. gadā! Ar toreizējās sporta komitejas vadītājas un Latvijas Olimpiskās akadēmijas dibinātājas Dainas Šveicas svētību. Sasparojās topošā sporta muzeja cilvēki un Rīgas Dokumentālo filmu studijas profesionāļi. Dokumentālais sporta “gabals” „LSB – bildēs un atmiņās” publiski tika parādīts biedrības simtgades svinībās 1991. gada 27. novembrī Rīgas kino namā A. Čaka ielā 67.

Un kur vēl grāmatas, kurām Dzintra bija līdzautore. Par viņas iedibinātajiem tematiskajiem ceturtdienas vakariem un Zvaigznes dienas sarīkojumiem nemaz nerunājot.  

Muzejā laikā no 1990. gada līdz šodienai darbojušies neskaitāmi cilvēki: gudri un griboši, mazāk gudri un mazāk griboši. Dzintra atnāca ar tādu apņēmību un enerģiju, kas pārsteidza jaunus un vecus. Nesavtīgums un godīgums pievilka visus. Arī pašu māju vecos “sportsmeņus”, kas laimīgi bija sagaidījuši Latvijas brīvības un neatkarības gaismu. Ar 1990. gadu uz Latviju plūda dokumenti, sporta balvas, fotogrāfijas, medaļas un citas vēstures liecības, par kurām atbildību uzņēmās arī Dzintra. Nāca simtiem vēstuļu, ziņu un notika tikšanās ar visu kontinentu trimdas latviešiem. Pilnīga uzticēšanās. Sadarbībā ar latviešu sporta darbiniekiem svešumā tapa kapitālais izdevums “Trimdas latviešu sporta vēsture” (1845 -1995) ar redaktori Dzintru Grundmani priekšgalā (2001). Neatkarīgi no tā, kādu amatu kādā posmā Dzintra ieņēma – muzeja krājuma vadītāja, muzeja direktore vai zinātniskā līdzstrādniece, docente Latvijas Universitātē vai pasniedzēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, vai lektore Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, Viņa vienmēr bija gatava uzklausīt un palīdzēt…

Tagad, kad Tevis nav, varam skaidri redzēt, ka deviņdesmitie un vēlākie gadi muzeja darbībā bija fantastiskākie gadi. Tev un muzejam. Milzīgas cerības un rosības pilni. Latvijas cilvēki gribēja palīdzēt aizpildīt to trako vēsturisko tukšumu sportā, ko radīja padomju okupācijas gadi. Nesa un dāvināja simtiem sporta priekšmetu, kaut arī kapacitātes to akadēmiskai apstrādei un iekļaušanai muzeja krājumā un Latvijas nacionālo vērtību krātuvē brīžiem ļoti pietrūka. Tu palīdzēji muzejam tapt, izdzīvot un augt. To visu Tu darīji mūsu dēļ. Ar patiesu misijas apziņu. Tavi pleci un gars nenodrebēja. Kā jau saspēles vadītājai laukumā pienākas.

Atvadoties, bezgalīgs paldies!

Rita Apine - Latvijas Sporta muzejs        

2024. gada 16. janvāra agrā rīta stundā mūžības ceļos devās basketboliste, TTT meistarkomandas kapteine, Eiropas kausa ieguvēja un PSRS čempione, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1.pakāpes goda zīmi Dzintra Grundmane.
Latvijas Sporta muzejs izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un basketbola saimei.
LSM 13 132 maza
 Foto: autors nezinams, no Latvijas Sporta muzeja krājuma.

2024.gada 5.janvārī Valmieras drāmas teātrī - pirmizrāde lugai, kas veltīta leģendārajam latviešu soļotājam, valmierietim Jānim Daliņam (1904-1978). Izrāde attēlo J. Daliņa dzīvi, kā soļotāja gājienu cauri Losandželosai olimpiskajā sudraba soļojumā 50 kilometru distancē 1932.gadā. Latvijas Sporta muzeja kolektīvs pateicas Valmieras drāmas teātra aktieriem un administrācijai par sadarbību un iespēju noskatīties šo izrādi.

BD 362x544 Dalins bp 362x544 2

Foto: Matīss Markovskis (Valmieras drāmas teātra reklāmas materiāli)

ZsvApsveikums

Latvijas Sporta muzeja kolektīvs vēl priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu jauno gadu!

Latvijas Olimpiešu Sociālais fonds (LOSF) 2023. gada 14. novembrī Latvijas Sporta muzejā rīkoja svinības par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai un tikšanos ar jauno (LOSF) valdi - Valdes priekšsēdētāju Guntu Vlasenko un valdes locekļiem Agru Brūni un Ati Strengu. Pasākumu bagātināja muzikāli priekšnesumi un neiztrūkstošs tikšanās prieks. Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis-mazs

Foto: Edijs Pālens / LETA

 

Gaidīsim apmeklētājus atkal  rīt 15.11.2023.

lok j.buks mazs

2023.gada 5. novembrī Valmieras novadā notika leģendārā soļotāja Jāņa Daliņa piemiņas skrējiens par godu izcilā sportista dzimšanas dienas atcerei. Skrējienā piedalījās arī Latvijas Sporta muzeja pārstāvji

Dalina_piemina.jpg

 

     Attēlā: Latvijas Olimpiskās akadēmijas komanda pie Jāņa Daliņa piemiņas plāksnes Valmieras novada “Daliņos”

 

VŠ1.jpg

 

Šodien aprit 130 gadi kopš dzimis Voldemārs Šmidbergs (1893 – 1975; pēc 1922. gadā izdotās pases – Woldemārs Kārļa d. Schmidebergs). Viņa dzīves kvēlākais sapnis bija, lai latviešiem būtu savs sporta muzejs. Tāpēc arī apzināja, vāca, krāja un apkopoja sporta lietas. Tā mūža garumā tapa lielākā privātā sporta priekšmetu kolekcija starpkaru Latvijā – aptuveni 8000 vienību.

 

Muzejs kļuva par V. Šmidberga cerību un sapni, jo katrs jauns pavasaris Pārdaugavā – Augļu ielā 11 atnāca ar plūdu draudiem iznīcināt simtiem brīnišķīgu sporta lietu.

 

No 1974. gada, kad tapa V. Šmidberga testaments, novēlot kolekciju Latvijas sabiedrībai, pagājis gandrīz pusgadsimts. Mēs varam būt lepni un pateicīgi, ka Vecrīgas pašā sirdī – Alknāja ielā 9 atrodas lielā ideālista sapņa piepildījums – valsts veidotais Latvijas Sporta muzejs. Viņa mīlestība pret cilvēku, dabu, lietām un sportu palikusi nemainīga. Un tam kā apliecinājums ir V. Šmidberga kolekcija mūsu muzejā.

 

Basketbola pastmarkas prezentacija 15.09 4

Atzīmējot spilgtākos Latvijas basketbola vēstures mirkļus un lepojoties ar Latvijas vīriešu valstsvienības panākumiem 2023. gada Pasaules kausa izcīņā, Latvijas Pasts izdevis pastmarku bloku "Latvijas sporta leģendas – Basketbols".

Lasīt tālāk ...

Jelena Prokopcuka 31.08.2023

2023. gada 31. augustā Latvijas Sporta muzeja ekspozīciju “Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza” apmeklēja vieglatlēte, Latvijas rekordiste Jeļena Prokopčuka. Izcilā sportiste ir divkārtēja prestižā Ņujorkas maratona uzvarētāja (2005, 2006) un Osakas maratona uzvarētāja (2005). J. Prokopčuka piedalījusies četrās Olimpiādes spēlēs: Atlantā, 1996., Sidnejā, 2000., Atēnās 2004. un Riodežaneiro, 2016. gadā, kad maratona distance izcīnīja augsto 12. vietu.

Astra Biltauere Rubene un Janis Rubenis 22.08.2023 majaslapa

Latvijas Sporta muzejs viesojās pie bijušās volejbolistes, 1964. gada Tokijas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējas volejbolā Astras Biltaueres-Rubenes un viņas vīra, bijušā volejbola trenera Jāņa Rubeņa, kurš savulaik trenējis arī sieviešu volejbola meistarkomandu "Aurora".

Romans Vainsteins Kuldiga 24.08.2023 2

2023. gada 24. augustā Latvijas Sporta muzejs viesojās Kuldīgā pie bijušā profesionālā riteņbraucēja Romāna Vainšteina. 2000. gada 15. oktobrī Francijas pilsētā Pluī Romāns Vainšteins izcīnīja pasaules čempiona titulu riteņbraukšanā 268,9 km grupas braucienā šosejā elites klasē. Sportists karjeras laikā pārstāvējis profesionālās komandas Polti, Kross – Selle Italia, Domo Farm Frites, Lampre, Vini Caldirola komandā kļuva par vienu no tās līderiem.

Lasīt tālāk ...

Zem mierigam debesim 24.08.2023 1

2023. gada 24. augustā, Ukrainas neatkarības 32 gadadienā, Latvijas Sporta muzejā atklāta fotoizstāde “Zem mierīgām debesīm”. Šajā izstādē stāsts vijas ap dzīvi Latvijā, Ukrainas kara laikā, un tas šajā reizē ir saistīts ar basketbolu – Ukrainas valsts vienības mājas spēlēm, kas aizvadītas Latvijā, un basketbola klubu Slobožanskas “Promitey”, kurš pagaidu mājvietu radis Rīgā.

Lasīt tālāk ...

Guntis Osis muzeja 22.08.2023

1988. gada XV Ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Guntis Osis izcīnīja bronzas medaļu bobslejā četrinieku ekipāžām (kopā ar pilotu Jāni Ķipuru un stūmējiem Juri Toni un Vladimiru Kozlovu). Šajā pašā gadā sportists kļuva par 3. vietas ieguvēju Pasaules čempionātā, bet 1987./1988. gadā izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā bobslejā četriniekiem.

Vita Matiise ciemos muzejaa 21.08.2023 11

Vita Matīse ir divu Olimpiādes spēļu dalībniece vingsērfingā Mistral klasē (Sidneja, 2000 un Atēnas, 2004), vairākkārtēja Pasaules čempione Formula Windsurfing un Raceboard klasē, Eiropas čempionātā izcīnījusi 3. vietu vējdēļu Raceboard klasē (2018).

Aivars Lazdenieks airesana 20.08.2023

2023. gada 20. augustā mūžībā aizgājis airētājs, 1976. gada Monreālas Olimpiādes spēļu sudraba medaļas ieguvējs pārrairu četriniekā Aivars Lazdenieks (dzimis 26.02.1954.). Latvijas Sporta muzejs izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un airētāju saimei viņu mūžībā aizvadot.

Barkani muzeja 16.08.2023

Ingrīda Verbele-Barkāne ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi sprinta un barjersprinta disciplīnās. Piedalījusies 1968. gada Olimpiādes spēlēs Mehiko, iegūstot 15. vietu 400 m distancē. Ar panākumiem startējusi Eiropas čempionātos, 1974. gadā Romā izcīnījusi bronzas medaļu 4x400 stafetē, 1975. gada Eiropas čempionātā telpās Katovicē izcīnīja zeltu PSRS izlases sastāvā 4x2 apļu stafetē.

Lasīt tālāk ...

Agra Baltijas cempionats 1

Latvijas Sporta muzejs sirsnīgi sveic direktori Agru Brūni ar trīs izcīnītajām medaļām Baltijas čempionātā vecmeistariem. Sacensības risinājās Kadriorg stadionā Tallinā, š. g. 12.-13. augustā. A. Brūne ieguva zelta medaļu vesera mešanā, sudraba medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā. Novēlam sportiskus sasniegumus arī turpmākajās sacensībās! Lepojamies!

Lasīt tālāk ...

Haralds Silovs muzeja 3

14. augustā Latvijas Sporta muzejā viesojās bijušais ātrslidotājs, šorttrekists Haralds Silovs, dāvinot muzejam arī savas sporta relikvijas. H. Silovs ir vairāku ziemas olimpisko spēļu dalībnieks ātrslidošanā (Vankūvera, 2010; Soči, 2014; Phjončhana, 2018) un šorttrekā (Vankūvera, 2010), kā arī bijis Latvijas delegācijas karognesējs noslēguma ceremonijās Vankūverā un Phjončhanā.

Lasīt tālāk ...

46 pie Veras Zozulas 13.08.2023

1976. gadā V. Zozuļa kļuva par Eiropas čempioni, bet 1978. un 1980. gadā ieguva Pasaules čempiones titulu. Lielākais panākums tika gūts XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā (1980), kad sportiste izcīnīja olimpiskās čempiones nosaukumu kamaniņu sportā.

Lasīt tālāk ...

Daugava karogs davinajums 1

Jūlija mēneša izskaņā Latvijas Sporta muzeja krājumā saņēmām vērtīgu papildinājumu. Bijušā sporta darbinieka Jāņa Vilka (1940-2016) meita Liena dāvināja muzejam Brīvprātīgās Arodbiedrību sporta biedrības (BASB) “Daugava” piemiņas lietas. Savulaik J. Vilks bija augsta ranga amatpersona un dažādos laika posmos ieņēma tādus amatus, kā, piemēram, Sporta nama “Daugava” direktors. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.

LSM 26.486 4 labotssssss

2023. gada pavasarī uz muzeju atnāca kāda dāma un izteica vēlmi dāvināt muzejam senu piemiņas lietu. Šī lieta izrādījās lieliski saglabājies zīda krepdešīna auduma lakats, suvenīrs no 1936. gada XI Olimpiādes spēlēm Berlīnē. Lakata dizains atspoguļo olimpisko simboliku – pieckrāsu olimpiskos apļus – simbolu, kuru izdomāja pats modernās olimpiādes spēļu idejas autors barons Pjērs de Kubertēns, un dažādu olimpiādes dalībvalstu karogus, tajā skaitā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu simboliku.

Lasīt tālāk ...

Liktendarzs 13.07.2023 2

2023. gada 13. jūlijā Likteņdārzā notika ikgadējais pasākums, kurā Latvijas Sporta muzejs (LSM), Latvijas Olimpiskā akadēmija (LOA) un Latvijas Sporta veterānu–senioru savienība (LSVS) godināja represijās cietušos Latvijas sportistus.

Lasīt tālāk ...

Trofeja foto

Lai pievērstu uzmanību 25. augustā startējošajam FIBA Pasaules kausa izcīņas finālturnīram, Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) organizē galvenās balvas – basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktās trofejas – turneju pa visām 32 dalībvalstīm. 29. un 30. jūnijā unikālā trofeja viesosies Latvijā.

Lasīt tālāk ...

Jana Abolina muzeja 20.06.2023

2023. gada 20. jūnijā Latvijas Sporta muzejā viesojās hokejista Leonīda Vedēja meita Jana Āboliņa ar ģimeni. Sporta karjeras laikā L. Vedējs (1908-1995) pārstāvēja biedrības "Universitātes Sports" un "Dinamo". Valsts vienības sastāvā piedalījās četros Pasaules čempionātos (1933, 1935, 1938, 1939) un 1936. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē, būdams arī Latvijas karognesējs atklāšanas parādē, kā arī aizvadīja 34 spēles valsts vienības tērpā. 2019. gadā muzejā jauno mājvietu atrada arī Janas Āboliņas dāvinātais tēva krūšutēls, ko gandrīz 70 gadus atpakaļ marmorā veidojis pazīstamais tēlnieks Miķelis Geistauts.

6 foto - LOK prezidents Aldons Vrublevskis GAT 5201

Foto: G. Rozenfelds, f64/LOK, LSM krājums