IMG 20210408 102245 Large

Juris Silarājs ir dzimis liepājnieks. Pasaulē nācis 1917. gada 21. martā. Pēc vecāku laulības šķiršanas Juris izvēlas tēva uzvārdu – Solovjovs mainīt uz mātes dzimtas uzvārdu – Silarājs. Sportot sācis jau skolas gados, Liepājā, un viņa pirmais komandu sporta veids bijis volejbols, bet vēlāk pievērsies basketbolam, kā arī individuālai sportošanai, priekšroku dodot šķēpmešanai. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Kundzina mat. Large

1905. gada marta otrā pusē – 19. martā, Rīgā, Čiekurkalnā dzimis viens no Latvijas izcilākajiem grieķu – romiešu stila meistariem – Krišjānis Kundziņš. Titulu jau netrūka: Olimpietis, 5. vietas ieguvējs XI Berlīnes olimpiādes spēlēs, startējis Eiropas meistarsacīkstēs (Kopenhāgena, 1935; Parīze, 1937; Tallina, 1938; Oslo, 1939). Latvijas meistars spalvas svarā (1931, 1932, 1935, 1936, 1937) un vieglajā svarā (1940). Latvijas olimpiāžu uzvarētājs (1931, 1935, 1939), PSRS čempionātu dalībnieks – 7. vieta (Rostova pie Donas, 1946) un 4. vieta (Maskava, 1947).

Lasīt tālāk ...

LSM 3165 Large

Sporta žurnālists Arnolds Šmits dzimis 1909. gada 14. martā Rīgā. Viņa vārds Latvijā ir pazīstams, taču tikai šauram lasītāju lokam. Tie ir cilvēki, kas interesējas par mūsu sporta vēsturi. Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sporta arhīvi atradās aiz trejdeviņām atslēgām. Garie okupācijas gadi Latvijā draudēja nogremdēt visu iepriekšējo paaudžu paveikto. Taču slepus pāri robežai atnāca sporta grāmatas, kuru autori bija Vilis Čika, Gunārs Gubiņš un Arnolds Šmits. Viņi arī bija trīs “lielie vaļi” brīvajā pasaulē, uz kuru mugurām turējās mūsu sporta vēstures saglabāšana, dokumentēšana un … rakstīšana. Viens no lielās rakstošās trijotnes bija Arnolds Šmits, kas visu mūžu nostrādāja avīžniecībā Latvijā, Vācijā un Austrālijā.

Lasīt tālāk ...

Pagājušās nedēļas nogalē saņēmām priecīgu ziņu- Latvijas Sporta muzeja projekts ir ieguvis finansiālu atbalstu no Valsts kultūrkapitāla fonda 20. gs. 30. gadu izcilā latviešu soļotāja, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja Jāņa Daliņa apģērbu restaurēšanai. Ar šo restaurāciju noslēgsies apjomīgais J. Daliņa piemiņas lietu restaurācijas cikls, kura ietvaros jau restaurētas J. Daliņa sudraba trofejas. Apģērbu restaurācija tiks realizēta sadarbībā ar sertificētu tekstila restauratori- vecmeistari Indru Saulesleju.

Lasīt tālāk ...

LSM 24.241 - ar 6 bumbām 1 Large

Tenisa bumbiņas… tik vienkāršs un visiem zināms atribūts, bez kura aizraujošā tenisa spēle nebūtu iedomājama. Skatītājiem, kuri pieraduši sacensības vērot krāsu televīzijas pārraidēs, šķiet pašsaprotami, ka bumbiņas ir koši dzeltenā krāsā, bet ne vienmēr un visur tas tā ir bijis. Patiesībā, līdz pat 1972. gadam tenisa bumbiņas bija lakoniski vienkrāsainas- vai nu baltā (bēšā) vai melnā krāsā un, šķiet, pašā zināmākajā no lielajiem tenisa turnīriem, Vimbldonas tenisa čempionātā, bumbiņas bija baltas līdz pat 1986. gadam. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Kamanas pec restauracijas 2 Large

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Sporta muzejs, sadarbībā ar sertificētiem restauratoriem Ievu Baļļu un Uģi Baļļu, ir īstenojis apjomīgu projektu: senu bobsleja kamanu restaurāciju. Šīs kamanas izgatavotas pirms teju simts gadiem- 20. gs. 20. gados, Cēsu pusē, un muzejā nonākušas pateicoties riteņbraukšanas trenera Jāņa Siliņa dāsnumam.

Lasīt tālāk ...

Muzeja bukleta vaks Large

Latvijas Sporta muzejs ir sagatavojis bukletu: nelielu, līdzi paņemamu ieskatu muzeja vēsturē un šodienas dzīvē, krājumā un ekspozīcijā. Bukleta sagatavošanā izmantoti materiāli no muzeja arhīva, kā arī I. Znotiņa, Z. Mezavilka, J. Bērziņa-Soma un A. Meirānes fotoattēli. Šis buklets ļauj iepazīt dažādu laikmetu izcilākos Latvijas sportistus vaigā: soļotāju Jāni Daliņu, šķēpmetēju Jāni Lūsi, basketbolisti Uļjanu Semjonovu, skeletonistu Martinu Dukuru, BMX braucēju Māri Štrombergu.

Lasīt tālāk ...

1 Medium

Lillehammere ir mazpilsēta Norvēģijā, kuras vārds izskanēja jo plaši pasaulē pirms 27 gadiem, kad tās apkārtnē norisinājās lielākais ziemas sporta notikums uz planētas- Ziemas Olimpiskās spēles. Šīs bija pirmās spēles, kas norisinājās „īsajā”- 1994. gadā, pārtraucot olimpiskās kvadrinnāles ciklu jau pēc diviem gadiem un iedibinot jaunu tradīciju. Atjaunotās Latvijas valsts komandai tas bija liels notikums, ne gluži vairs pirmās spēles, kurām nācās sagatavoties četru mēnešu laikā, tomēr lielākais sporta notikums ziemas sporta veidiem. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

1 - LSM 13.691 - Krumins Medium

Jānis Krūmiņš bija slavenākais Latvijas padomju ēras basketbolists. Pirmkārt, jau sava neparasti lielā auguma dēļ (aplēsts, ka viņš bijis aptuveni 2.20 metru garš), viņš bija itin kā dzimis, lai spēlētu basketbolu. J.Krūmiņš dzimis 1930.gada 30.janvārī, viņš ir vidzemnieks, dzimta nāk no Raiskuma puses. Basketbolu sācis spēlēt salīdzinoši vēlu, būdams 23 gadu vecs– 1953.gadā, kad viņš pievienojās „Rīgas ASK” rindām un piedzīvoja galvu reibinošu karjeru.

Lasīt tālāk ...

IMG 20210106 121239

Helmuts Balderis-Sildedzis ir padomju ēras Latvijas hokejā viena no spožākajām zvaigznēm. Viņš ir trīskārtējs pasaules un Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā (1978., 1979., 1983. gadā), kā arī pirmais Latvijas hokejists, kas ticis draftēts NHL (Minesotas „North Stars” 1989./1990. gada sezonā). 20. gs. 80. gadu otrajā pusē četrus gadus strādājis par treneri Japānā (komandā „Odji Seisi”). Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Museum-Closed-e1434655104984-400x321

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 25. janvārim Latvijas Sporta muzejs būs slēgts.

LSM 23.501 1-2 1 Mediummmm

Viena no skaistākajām olimpiskajām tradīcijām ir olimpiskās uguns aizdegšana Olimpijā (Grieķijā), Hēras tempļa drupās. Uguns tiek iegūta no saules stara, koncentrējot to ar lēcas palīdzību vienā punktā. Pēc tam olimpiskā uguns ceļo uz kārtējo spēļu norises vietu. Tradīcijas ideju izstrādāja Pjērs de Kubertēns 1912. gadā, bet tā tika iedzīvināta 1928. gadā Amsterdamā pirms IX Olimpiādes spēlēm. Par tradīciju kļuvusi olimpiskās uguns stafete – olimpiskās lāpas uguni viens otram nodod iepriekš izraudzīti skrējēji, starp kuriem parasti ir jaunieši, sportisti, sabiedriski darbinieki un Olimpisko spēļu finansiālie atbalstītāji. Arī nedaudzi Latvijas pārstāvji ir piedalījušies vairākos olimpiskās uguns ceļojumos, to skaitā – Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

105 Smidbergs Berzins 1938 1

Alfons Elmars Bērziņs ir dzimis rīdzinieks. Pasaulē viņš nācis 1916. gada 7. novembrī (pēc vecā stila- 25. oktobrī). Viņa vecāki bija vienkāršu ļaužu, tēvs – drēbnieks. Bērnību pavadījis Artilērijas ielā blakus slavenajai V. Ķuzes saldumu fabrikai, bet vasarās palīdzējis lauku darbos radu saimniecībā Doles salā, kur arī piedzima viņa sapnis par sportu. Pirmās slidas, tā saucamās „sņegurkas”, Alfonam Bērziņam nopirka māte, puisēnam tad bija tikai seši gadi. Ir zināms, ka ātrslidošanas sacensībās Rīgas 2. ģimnāzijas skolnieks Alfons pirmo reizi piedalījās 1931. gadā, taču bez vērā ņemamiem panākumiem. Pirmā uzvara pūliņiem sekoja tikai 1933./1934. gada ziemā, kad tika izcīnīta 2. vieta Latvijas meistarsacīkstēs. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

3 Smidbergs   Smidb.mat. Medium

Ne visiem izdodas apturēt laiku un vēl pašam tajā ierakstīties. Voldemāram Šmidbergam izdevās.

Viņa – sportotāja un profesionāla poligrāfista dzimšanas diena ir 1893. gada 3. novembris. Bet bez maizes darba vēl viņš bija fotogrāfs, krājējs, pētnieks, sporta darbinieks, tiesnesis un sportists…

Pārdaugavas puika dzīvoja tēva celtajā mājā Augļu ielā 11. Izglītību Voldemārs guva tirdzniecības skolā, taču 17 gadu vecumā izstājās. Māte gribēja, lai dēls mācās par pārdevēju, tēvs – lai apgūst amatu, jo pats bija labs galdnieks, bija kokamatnieku cunftei piederīgs. Beigu beigās Voldemārs nokļuva Millera grāmatu un avīžu spiestuvē, kur kalpojot par zelli. Pēc diviem gadiem – sāka darbu pie mašīnas par iespiedēju. Izrādījās, ka tas kļuva par viņa mūža darbu.

Lasīt tālāk ...

IMG 20201009 160016

Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu valstī viss bija jauns. Un visam jaunajam vajadzēja apliecināt savas tiesības uz eksistenci sīvās cīņās. Tā tas bija arī Latvijas, Eiropas un pasaules sporta arēnās. Mūsu valsts sporta komandām, kas veidojās uz problemātiskā valsts pilsonības piešķiršanas un arī finansiālās nestabilitātes fona nācās cīnīties ar „vecās Eiropas” stabilākajām komandām. Un dažkārt, kā, piemēram, sieviešu konkurencē hokejā, tika izcīnītas vērā ņemamas uzvaras. Tā, 1993. gadā no 22. līdz 27. martam Ukrainas galvaspilsētā Kijevā risinājās Eiropas meistarsacīkstes hokejā sievietēm B grupā, kur piecu valstu konkurencē Latvijas sieviešu hokeja vienība izcīnīja spožu uzvaru. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

J.Lusis - LSM 16.681 - TIFF 2400 1 Medium

Latvijas Sporta muzejā – Alksnāja ielā 9, ceturtdien, 24. septembrī, plkst. 13.00 notiks šķēpmetēja Jāņa Lūša atceres pasākums.

2020. gada 29. aprīlī noslēdzās Viņa dzīve. No sīka lauku zēniņa viņš pārtapa par Lielo Jāni. Par Lielāko no visiem mūsu lielajiem Jāņiem sportā. Jānis Lūsis – olimpiskais čempions, pasaules rekordists, gadsimta izcilākais Latvijas sportists, nācijas lepnums. Jānis bija un ir daļa no mūsu tautas sirds. Varbūt tāpēc – lielās pandēmijas ēnā – atvadas no Jāņa Lūša 5. maijā bija tik nepasakāmi un savādi skumjas, un nepelnīti klusas – bez pateicības vārdiem. Viņš aizgāja un paņēma līdzi savu dzīvi ar prātam neaptveramu panākumu spožumu pasaules arēnās. Latvijas sabiedrība un valsts augstākās varas pārstāvji – mēs visi esam J. Lūsim parādā.

Lasīt tālāk ...

Image 00001 1 Large

Latvijas Sporta muzejs glabā dažādas ar sportu un sportistiem saistītas relikvijas un ne tikai profesionāļu darinātas lietas. Šoreiz mēs jūs vēlamies iepazīstināt ar Dāvim Bertānam veltītu, fanu darinātu plakātu. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

IMG 6972 Large

Šogad pludmales volejbola sezona, tāpat kā daudzos citos sporta veidos, līdz šim bijusi un vēl būs īsa un saraustīta COVID-19 sērgas dēļ, tādēļ mums Latvijas Sporta muzejā ir īstais laiks nedaudz atskatīties pagātnē un gatavoties jaunām uzvarām nākotnē. Šajās dienās (no 2020. gada 16. līdz 20. septembrim) Jūrmalā norisinās Eiropas čempionāts pludmales volejbolā, kurā cīnās arī Latvijas duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Šoreiz- par Jāni Šmēdiņu un viņa sasniegumiem. Vairāk lasīt sadaļā Goda zāle.

1 - LSM 19.203 Small

Kārlis Bukass dzimis 10. septembrī 1903. gadā Tukuma apriņķī, Dūru muižas “Birzēs”. Viņš bija garo gabalu veicējs – skrējējs un slēpotājs. Sportot sāka 1924. gadā kara dienesta laikā. Bet pirms “īstās” skriešanas vēl paguva uzspēlēt bendiju ASK komandas otrā sastāvā.1926. gadā jau bija valsts vienībā – gargabalnieku pulkā. Pārstāvēja dažādas biedrības: ASK, Rīgas Futbola klubu, Amatieris, Rīgas Policijas darbinieku sporta klubu.

Lasīt tālāk ...

3 portrets Grundmane Large

11. augustā dzimšanas dienu svin bijusī basketboliste, viena no „TTT zelta meitenēm” Dzintra Grundmane. Dzintru Grundmani raksturo divas lietas: mīlestība pret sportu un spēja visu mūžu mācīt un mācīties. Sports viņu saistīja jau agrā jaunībā, tādēļ viņa iestājās Bērnu un Jaunatnes 3. sporta skolā un basketbolam pievērsās sava pirmā trenera Viktora Strupoviča vadībā. Panākumi neizpalika un drīz sekoja uzvara pēc uzvaras. Dzintra Grundmane ir teju nevainojami saglabājusi dokumentus un citas relikvijas par savu sportistes karjeru jau no pirmajiem soļiem sportā – tie ir diplomi, goda raksti, atzinības, apliecības, medaļas, piemiņas balvas, fotogrāfijas u.c. Šos priekšmetus viņa ir uzdāvinājusi Latvijas Sporta muzejam. Vairāk lasīt sadaļā Krājums.

1 - lakatins Medium

Šajās dienās aprit gadskārta 1936. gada Berlīnes Olimpiādes spēlēm. Šīs spēles palikušas vēsturē kā pēdējās un lielākās spēles pirms Otrā pasaules kara. Latviju Berlīnes Olimpiādes spēlēs pārstāvēja 24 sportisti, no tiem 2 sportisti izcīnīja medaļas: Edvīns Bietags sudrabu grieķu romiešu cīņā, bet Adalberts Bubenko bronzu soļošanā. Edvīna Bietaga izcīnītā medaļa un olimpiskais diploms patlaban ir apskatāms Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijā „Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA.” Jāatzīmē, ka ne tikai Latvijas sportisti, kuri piedalījās sacensībās, apmeklēja šīs spēles un Vācijas galvaspilsētu, lielo sporta svētku noskaņā. Tā, kāds ceļotājs Jūliuss Ansbergs no šīm olimpiādes spēlēm atveda suvenīru- mākslīgā zīda lakatiņu, kas rotāts ar olimpisko simboliku un uzdāvināja to Mirdzai Pilkauskaitei. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

LSM 345 1 Evalds Vilsons Small

Riteņbraucējs, galdniekmeistars, sporta biedrības „Marss” priekšnieks Evalds Vilsons dzimis 1873. gada 30. jūlijā (pēc jaunā st.) Talsu apriņķa Strazdes pagasta Strazdniekos. 1907. gada 8. maijā Vidzemes gubernators N. Zvjagincevs parakstīja jaunas sporta biedrības – „Marss” statūtus. 1909. gada 26. jūnijā starp Kārli Menģeli, Almu Vorbi (dz. Menģele) un velosipēdu biedrību „Marss“ tika noslēgts Pirkšanas – Pārdošanas līgums par zemes gabala iegādi 2 102 kv. ass lielumā (9,6 tūkst. kv. m.) Pēterburgas šosejā 22 (tag. Brīvības iela). Tūlīt arī sākās treka un ēku projektēšana un būvēšana. Par biedrības priekšnieku ievēlēja Evaldu Vilsonu. Viņš kā pieredzējis amata meistars un labs rēķinātājs uzņēmās biedrības būvlietas.

Lasīt tālāk ...

51-Miskarova foto Medium

Šogad aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā (laikā no 19. jūlija līdz 3. augustam). Lai arī Latvija tolaik bija okupēta un sportistu vienīgā iespēja piedalīties Olimpiādes spēlēs bija kļūt par PSRS izlases komandas dalībniekiem, Latvijas sportistiem šīs spēles bija medaļām bagātas. 13 Latvijas PSR sportisti bija iekļauti PSRS izlasē un izcīnīja 13 dažādas raudzes medaļas, starp tām 4 zelta medaļas, 7 sudraba medaļas un 2 bronzas medaļas. Protams, sava nozīme šim fantastiskajam panākumam bija arī faktam, ka šīs bija Olimpiādes spēles, kuras boikotēja ASV un liels skaits ASV sabiedroto valstu. Olimpiādes boikota iemesls bija PSRS iebrukums Afganistānā.

Lasīt tālāk ...

116431602 3164797476922425 3682817389988201715 o

Jūlija viducī Latvijas Sportu muzeju apciemoja trīs cilvēku pulciņš no Valmieras: divi jauni cilvēki pavadīja savu vecomāti – Laimu Jēkabsoni. Apmeklējuma reizē – 17. jūlijā viņai apritēja 80. dzimšanas diena. Laimas Jēkabsones tēvs bija Alberts Otto Leskinovičs, dzimis 1912. gada 8. jūlijā Rīgā. Laimai bija 4 gadiņi, kad tēvs pašās kara beigās 1944. gadā Rīgā mira. Brauciena mērķis bija kaut ko vairāk uzzināt par viņu dzimtas attālāko radinieku – slaveno cīkstoni Jāni Leskinoviču, kas dzimis 1892. gada 8. novembrī Rīgā un bērnība pavadījis Āgenskalna priežu rajonā. Dzīve noslēdzās 1959. gada 15. jūlijā.

Lasīt tālāk ...

Misha Medium

Šomēnes aprit 40 gadi kopš XXII Olimpiādes spēlēm, kas norisinājās 1980. gadā Maskavā. Par godu šim notikumam daudzviet Padomju Savienībā, tajā skaitā arī Latvijas PSR, tika izgatavoti daudz dažādi suvenīri- sākot no metāla naudas (rubļiem), pastmarkām un beidzot ar zupas karotēm. Uz visdažādākajiem suvenīriem izmantota gan oficiālā spēļu emblēma, gan spēļu talismana lācēna Mišas, pilnā vārdā- Mihaila Potapiča Toptigina, atveids. Latvijas Sporta muzeja krājumā glabājas vairāki šo spēļu suvenīri, tajā skaitā jaunieguvums- divas lācēna Mišas keramikas figūras. Vairāk lasīt sadaļā Mēneša priekšmets.

Akreditacijas aplieciba Medium

2020. gads bija Latvijas Sporta muzeja kārtējās akreditācijas gads. Akreditācijas gaitā muzeja darbu vērtēja ekspertu komisija - LR Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas vietniece Daina Ratniece un vecākā referente Gundega Dreiblate, kā arī Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija. Komisija izvērtēja muzeja iepriekšējo piecu gadu darbību, iepazinās ar muzeja sagatavotajiem dokumentiem- stratēģiju un darbības programmu 2020. - 2025. gadam, kā arī 26. maijā apmeklēja muzeju un tā krājumu klātienē, lai pārliecinātos, ka muzeja dokumentācija un darbība atbilst Muzeju likuma prasībām. Uz šo tikšanos bija aicināts arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs, lai pārrunātu visus aktuālos muzeja darba jautājumus. Akreditācijas komisija atzinīgi novērtēja muzeja paveikto krājuma, pētnieciskajā un komunikāciju darbā, īpaši infrastruktūras un krājuma saglabāšanas apstākļu uzlabošanā. 2020. gada 7. jūlijā muzejs saņēma LR Kultūras ministrijas izsniegtu akreditācijas apliecību kā apliecinājumu valsts atzīta muzeja darbībai, kas nozīmē, ka muzeja attīstība, līdzšinējie sasniegumi un plānotās nākotnes ieceres rada pārliecību, ka muzejs spēs īstenot muzeja darbības stratēģiju 2020. - 2025. gadam.

103790155 3059094384159402 3850540367790045723 n

Lai Saulgriežu nakts burvība un Jāņu zāļu spēks pavada visa gada garumā! Novēlam visiem līksmus Līgo svētkus! Latvijas Sporta muzejs būs slēgts apmeklētājiem no 20.-24. jūnijam.

 

 49 Dikmanis 1

Latviešu Pjera de Kubertēna – Jāņa Dikmaņa dzimšanas datums ir 1882. gada 10. jūnijs.

Riteņbraucējs, Latvijas olimpiskās kustības patrons, daudzu sporta organizāciju vadītājs un Tieslietu ministrijas darbinieks.

Pie nozīmīgākajām grāmatām, kas iznāca latviešu sporta literatūrā emigrācijā, pieskaitāma arī Latvijas Olimpiskās kustības izcilākās personības Jāņa Dikmaņa sarakstītās atmiņas "60 sporta gadi", par kurām viņš 1965. gadā 22. martā rakstīja savam draugam – sporta žurnālistam Vilim Čikam, kas atbalstīja domu uzrakstīt par savu dzīvi un sporta notikumu redzējumu, palīdzot ar žurnālista pieredzi: "Būtu patiešām žēl, ja nevarētu manus atmiņu rakstus nodot nākošām paaudzēm. Arī nākamam latviešu sporta vēsturniekam tās būtu ļoti noderīgas". Grāmata dienas gaismu ieraudzīja 1965. gada jūnijā. Tā viņam bija dāvana 83. dzimšanas dienā...

Lasīt tālāk ...

mmmm

Atlēta Aleksandra Miezīša dzimšanas diena ir ceriņu ziedēšanas laiks – 8. jūnijs.

Dzimis 1890. gadā Rīgā, galdnieka Pētera Miezīša un viņa sievas Otīlijas (dz. Mendes) deviņu bērnu ģimenē. Dzimis tajā pašā gadā, kad tika dibināts pirmais atlētu klubs Rīgā. Sporta gaitu sākumā pārstāvēja tieši šo klubu grieķu romiešu cīņā. Viens no mūsu pirmajiem olimpiešiem. Latviešu strēlnieks.

Lasīt tālāk ...

Atverts

Latvijas Sporta muzejs atvērts apmeklētājiem no 2020. gada 30. maija. Laipni aicināti apmeklēt ekspozīciju ”Latvijas olimpiešu Goda zāle. ZELTS. SUDRABS. BRONZA”!

Veselības un drošības pasākumi muzejā saistībā ar Covid-19 izplatību.

Lasīt tālāk ...

100690390 3007803225955185 4237926960623255552 n

30.maijā dzimis izcilais Latvijas vieglatlēts Juris Silovs (30.05.1950.-28.09.2018.).
Sudraba medaļas ieguvējs XX Olimpiādes spēlēs 4x100 m stafetes skrējienā PSRS izlases sastāvā (Minhene, 1972) un bronzas medaļas ieguvējs XXI Olimpiādes spēlēs 4x100 m stafetē PSRS izlases sastāvā (Monreāla, 1976).

Lasīt tālāk ...

LSM 15 999 Small

21. maijs ir Ineses Jaunzemes diena. Dzimusi 1932. gadā.
„Man nebija sapnis kļūt slavenai, toties ļoti patika sports. Tur bija mani draugi, tā bija mana vide!” – šie vārdi pieder mūsu pirmajai Olimpiskajai čempionei, šķēpmetējai Inesei Jaunzemei.

Lasīt tālāk ...

Foto no gramatas 1 Medium Small

16. maijs ir Roberta Plūmes dzimšanas diena.
Dzimis 1897. gada 16. maijā Jaunjelgavā. Absolūti universāls sportists – piedalījies sacīkstēs airēšanā, ātrslidošanā, basketbolā, boksā, paukošanā, peldēšanā, slēpošanā, šaušanā, ūdenspolo. Latvijas meistars/čempions vieglatlētikā (trīssoļlēkšanā) – 12,16 m (1922), riteņbraukšanā sprintā (1922 - 1924), aizmotora braukšanā trekā, slēpošanā – 5 km, 10 km un 30 km (1923).

Lasīt tālāk ...

1.foto

15. maijā dzimusi leģendārā vieglatlēte Lavīze Pūce. Draugi un paziņas sporta laukumā vienmēr viņu dēvēja par Pūcīti. L. Pūces zelta laiks... no 1933. gada līdz 1954. gadam. Sieviete, kura 42 reizes kļuva par Latvijas meistari un Latvijas PSR čempioni: 19 reizes – šķēpa mešanā, 14 reizes – lodes grūšanā, 4 reizes – granātas mešanā, 3 reizes – pieccīņā, 2 reizes – diska mešanā.

Lasīt tālāk ...

95838891 2942465112488997 2778350155496161280 n

1889.gada nogalē vienā no Rīgas cirka palīgtelpām sanāca pulciņš jaunekļu. Tie bija vīri, kas sevī spēkus juta un vēlējās tos vēl vairāk vairot”, tāpēc sāka pa vakariem vingrināties svaru bumbu celšanā un cīkstēšanās mākslā. Tie bija Hugo, Jegrafs un Osvalds Engelhardi, Aleksandrs Karnats, Ludvigs Krauze, Jēkabs Dzenis un citi. Vēl pēc gada censoņiem pievienojās R.Lāss, J.Zaks, O.Jēgers un A.Vaserionovs. Tā dzima ideja par smagās atlētikas kluba izveidošanu, kuram deva nosaukumu Rīgas Atlētu klubs (Rigaer Athletik-Club), kas vēlākos gados līdz ar citu atlētu klubu izveidošanos, tika norādīts kā pirmais atlētu klubs Rīgā.

Lasīt tālāk ...

LSMp 2458 Small

Reiz Jānis Lūsis teicis:

„Vai tas nav lieliski, ja tu – latvietis, zēns no Kurzemes – spēji būt labākais visā pasaulē? Šis uzvaras gandarījums ir milzīgs stimuls, tas bija tāds vilinājums, ka nebija žēl ziedot ne laiku, ne spēku – visu dzīvi... Viss, kas manā dzīvē bijis, tas viss ir noticis, pateicoties sportam. Tāpēc tas vienmēr manā sirdī ir ieņēmis pirmo vietu”.

Lasīt tālāk ...

94206966 2914318711970304 6450614968160092160 n

Latvijas volejboliste, starptautiskās klases sporta meistare Valentīna Varkēviča (21.04.1934.-22.02.2009.) PSRS izlases komandas sastāvā kļuva par divkārtēju Pasaules čempioni, Parīzē, 1956. gadā un Riodežaneiro, 1960. gadā. Kopā ar otru latviešu volejbolisti Skaidrīti Plismani 1958. gadā izcīnīja arī Eiropas čempiones titulu. Vairāk skatīt sadaļā Goda zāle.

93474990 2907339376001571 5921518556851208192 n

18. aprīlī dzimusi dziedātāja, sportiste un pedagoģe Elfrīda Karlsone-Kukaine-Bērziņa (18.04.1904. - 04.06.1983.). Vieglatlēte – pirmā Latvijas sieviete Olimpisko spēļu dalībniece (IX Amsterdamas Olimpiskās spēles, 1928). 33 reizes bijusi Latvijas meistare un 52 reizes labojusi Latvijas rekordus 9 vieglatlētikas disciplīnās (60 m, 200 m, 4x60 m, 4x100 m, augstlēkšanā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā). Vairāk par sportisti lasīt sadaļā Krājums.

Porzinga apavi 4 Large

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas Sporta muzeja ekspozīcijas "Latvijas Olimpiešu Goda zāle. Zelts. Sudrabs. Bronza." eksponātiem.

Labs kareivja ekipējums sākoties no labiem zābakiem. Tāpat var teikt par labu sportista ietērpu: svarīgi ir, kas kājās. Un, ja spēlē pasaules slavenākajā basketbola līgā, tas, iespējams, ir pat dubultsvarīgi. NBA spēlētāju sporta apavi, pirmkārt, jau pārsteidz ar savu izmēru, kas ir proporcionāls spēlētāju lielajiem augumiem. Otrkārt, tie ir sava laika labākie, ergonomiskākie apavi, piemēroti gan lielajai slodzei, gan spēlētāju individuālajiem parametriem: augumam un svaram.

Lasīt tālāk ...

Museum-Closed-e1434655104984-400x321

Cienījamie muzeja apmeklētāji!

Saskaņā ar 2020.gada 12.marta Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, no š.g. 13.marta līdz 12. maijam Latvijas Sporta muzejs būs slēgts.